1500 gadi ir ilgs laika periods, kura gaitā norvēģu valoda ir attīstījusies. Mūdienu norvēģu valoda neskaitāmus vārdus ir aizņemusies no vācu, fraņču, zviedru, angļu, dāņu un latīņu valodām.
200.- 700. g.
Rūnas ir senākās mums zināmās mutvārdu sazināšanās zīmes Ziemeļos. Vecākais rūnu alfbēts radās aptuveni ap 200. gadu. Rūnas tika izcirstas akmeņos vai izgrebtas kokā. Parasti arī uz kapakmeņiem . Visām ģermāņu valodām šīs rūnas bija samērā līdzīgas. Pastāv acīmredzama līdzība ar grieķu un latīņu alfabētu. Pētnieki ir atraduši rūnu rakstus visās ziemeļu valstīs, tie norāda, ka sarunavaloda visos ziemeļos ir bijusi samērā līdzīga. Pirmais rūnu alfabēts sastāvēja no 24 zīmēm. Vēlākajam rūnu alfabētam ( pēc 700. gada) jau bija vairs tikai 16 zīmes.…
