Atputekļošanas un putekļuztveršanas procesi

Ļoti aktuāla vides problēma ir gaisa piesārņojums. Piemēram, liešanas procesā rodas minerālu putekļi, paskābināti savienojumi, nepilnīgas sadegšanas produkti un gaistošs organiskais ogleklis. Putekļi ir nozīmīgākā problēma, jo tie rodas visos procesa posmos, dažādos veidos un maisījumos, ar atšķirīgiem neorganisko oksīdu, metālu un metālu oksīdu līmeņiem. Putekļi izdalās metāla kausēšanas, smilšu formēšanas, liešanas un apdares laikā. Visu veidu radušies putekļi var saturēt metālu un metāla oksīdus.
Metāla kausēšanas putekļu līmeņi svārstās no zemākās noteikšanas robežas (noteiktiem krāsainajiem metāliem) līdz vairāk par 10 kg/tonnā. Lielais izmantoto smilšu apjoms, lejot metālu vienreizlietojamās veidnēs, dažādos formēšanas posmos rezultātā rada putekļu emisiju.
Ogļu, kūdras un biomasas sadedzināšanas laikā gandrīz visi emitētie putekļi rodas no kurināmā minerālās daļas. Neliela putekļu daļa var sastāvēt no ļoti mazām daļiņām, kurus veido degšanas laikā radušies gaistošie savienojumi. Arī šķidra kurināmā sadedzināšana ir cieto daļiņu emisijas avots, kaut gan mazākā apjomā kā ogles. Daļiņas, kuru diametrs ir mazāks par 2,5 μm, var radīt vides problēmas, jo šīs daļiņas var suspendētas atrasties atmosfērā dienām vai pat nedēļām. Vides problēmas var radīt arī noturīgo savienojumu ilgstoša aglomerācija zemē vai atšķaidoties un nonākot ūdenstilpēs.
Smago metālu emisijas rada to klātbūtne dabisku sastāvdaļu veidā fosilajā kurināmajā. Lielākā daļa aplūkojamo smago metālu (As, Cd, Cr, Cu, Hg, Pb, Se, Zn) parasti tiek emitēti savienojumu veidā (oksīdi, hlorīdi) kopā ar cietajām daļiņām. Hg ir pazīstams kā pārrobežu piesārņotājs, kas var radīt piesārņojuma problēmas lielos attālumos no emisiju avota. Putekļu emisijas līmenis ir atkarīgs no putekļu sastāvdaļām, piemēram, smagajiem metāliem, dioksīniem un tās masas plūsmas.…