Dzejoļa motīvs ir pirmā mīlestība. Liriskā “ Es” pārdzīvojums ir autora nepiepildītā mīlestība, mūžīgās ilgas, alkas pēc tās. “Kas gadu desmitiem no tevis šķīra” .Autora valoda vēl joprojām vienkārša, klasiskā četrrinde ar otrās rindas atskaņu. Tēlainie izteiksmes ļīdzekļi ir salīdzinājums, “Pie tevis nāku kā pie sapņa tīra,(...) Kā ziemels sirms šo ceļu atkal es”, katrā rindā ir kāds epitets, peronifikācija “Kad tumšas sāpes snauž iekš dvēseles”. Autors uzskata , ka viss cits nobāl nepiepildītas mīlestības dēļ, taču ilgas nē. Es pati neesmu saskārusies ar autora ideoloģiju, taču domāju, ka tēma nav sveša arī mūsdienās. Varbūt 21.gs. cilvēki ir nedaudz uzņēmīgāki un tādu sitāciju, kā Ziemeļniekam nepieļaus.…
