-
Latvijas pilsoņu attieksme pret Lisabonas līgumu
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Ievads | 3 | |
| 1. | Lisabonas līgums | 4 |
| 1.1 | Lisabonas līguma būtība | 4 |
| 1.2 | Lisabonas līguma galvenie noteikumi | 5 |
| 1.3 | Lisabonas līgums attiecībā uz Eiropas Savienību | 7 |
| 2. | Latvijas pilsoņu attieksme pret Lisabonas līgumu | 8 |
| 2.1 | Viedokļi un argumenti par līguma ratificēšanu | 8 |
| 2.2 | Viedokļi un argumenti pret līguma ratificēšanu | 10 |
| Secinājumi | 13 | |
| Izmantotās literatūras saraksts | 14 |
Pasaule mainās un attīstās neticami ātri un Eiropas Savienība no tā dibināšanas gada ir ļoti mainījusies. Ir četrreiz palielinājies dalībvalstu skaits. Ņemot vērā pēdējās lielās paplašināšanās to skaits ir gandrīz dubultojies. Šodien, Eiropai jāsaskaras ar lieliem izaicinājumiem kā ekonomisko krīzi, kas skārusi visu pasauli, klimata pārmaiņām, ilgtspējīgu attīstību, energoapgādes drošību un cīņu pret starptautisko pārrobežu noziedzību. Tieši šo iemeslu pēc tika izstrādāts Lisabonas līgums, jo diemžēl pašreizējie līgumi nenodrošināja Eiropas Savienību ar instrumentiem, kas nepieciešami, lai stātos pretī šiem izaicinājumiem un pielāgotos izmaiņām. Tas tika parakstīts un ratificēts visās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Tāpēc uzskatīju par svarīgu apskatīt un izpētīt mūsu valsts iedzīvotāju nostāju un viedokli par šo nozīmīgo līgumu.
Kā sava darba mērķi izvirzīju noskaidrot Latvijas pilsoņu attieksmi par Lisabonas līgumu. Lai sasniegtu šo mērķi pirmajā nodaļā izpētīšu Lisabonas līguma būtību, galvenos uzdevumus un nozīmi mūsdienu strauji attīstītajā pasaulē. Tālāk noskaidrošu Latvijas pilsoņu argumentus gan par, gan arī pret Lisabonas līguma ratifikāciju.
Darbā nepieciešamo informāciju apkopošu no dažādiem rakstiem, grāmatām, bukletiem un pētījumiem gan par Lisabonas līgumu gan arī attieksmi par to latviešu sabiedrībā.…
Straujie integrācijas procesi noteica nepieciešamību pēc izmaiņām Eiropas Savienības institūcijās un lēmumu pieņemšanas procedūrās. Mēģinājums sakārtot šos jautājumus bija Līguma par Konstitūciju Eiropai izstrādāšana divu gadu garumā un tā parakstīšana ES valstu un valdību vadītāju sanāksmē Romā 2004. gada 29. oktobrī. Lai arī līgumu ratificēja 18 no 27 dalībvalstīm, daļai sabiedrības tas radīja bažas par valstu suverenitātes mazināšanu, citiem tas vienkārši bija pārmērīgi sarežģīts un grūti saprotams. Vēl citi bija pret šo līgumu, paužot protestu un neapmierinātību pret savu valstu valdību sociālo politiku. Kad 2005. gada 29. maijā un 1. jūnijā līgumu noraidīja Francijas un Nīderlandes tautas nobalsošanā, kļuva acīmredzams, ka jāmeklē citi pārliecinošāki risinājumi ES tiesisko pamatu sakārtošanai. Pēc vairāku gadu pārrunām ES dalībvalstis 2007. gada 22. jūnijā pieņēma lēmumu atteikties no Līguma par Konstitūciju Eiropai un tā vietā izstrādāt Reformu līgumu. Dažu mēnešu laikā - 2007. gada vasarā un rudenī - tapa Reformu līgums, ko ES valstu un valdību vadītāji parakstīja 2007. gada 13. decembrī Lisabonā un nosauca par Lisabonas līgumu. Lisabonas līgums groza Līgumu par Eiropas Savienību (1992. gada Māstrihtas līgumu) un Eiropas Kopienu dibināšanas līgumu (1957. gada Romas līgumu), to pārdēvējot par Līgumu par Eiropas Savienības darbību.
