Cilvēkus, ar kuriem iepazīstamies, mēs automātiski it kā laižam cauri savam “interešu un antipātiju” sietam un pēc noteikta laika secinām - viņš ir cienīgs kļūt par mūsu draugu; viņam ir jāpaliek mūsu paziņu lokā; mēs vairs negribam viņu redzēt. Pēdējie divi gadījumi visbiežāk notiek tad, kad antipātijas dominē pār interesēm.
No draudzības stūrakmeņiem ir vērtības, vērtības garīgā izteiksmē. Tāpat arī šajā gadījumā mēs citos meklējam to, ko paši uzskatām par labu esam. Katram no mums ir sava vērtību skala gan pozitīva, gan negatīva, un ir ļoti patīkami, ja cilvēks ar, kuru mums ir kaut kāda veida attiecības tiek vērtēts ar atzīmi pozitīvajā skalas daļā. Parasti tos indivīdus, kuru vērtējums atrodas skalas negatīvajā pusē, mēs pielīdzinām kaitīgiem insektiem, un esam priecīgi, ja viņus vairs nekad neredzam. …
