Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 27.05.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 10 vienības
Atsauces: Ir
  • Referāts 'K.Markss "Vācu ideoloģija"', 1.
  • Referāts 'K.Markss "Vācu ideoloģija"', 2.
  • Referāts 'K.Markss "Vācu ideoloģija"', 3.
  • Referāts 'K.Markss "Vācu ideoloģija"', 4.
  • Referāts 'K.Markss "Vācu ideoloģija"', 5.
  • Referāts 'K.Markss "Vācu ideoloģija"', 6.
  • Referāts 'K.Markss "Vācu ideoloģija"', 7.
  • Referāts 'K.Markss "Vācu ideoloģija"', 8.
  • Referāts 'K.Markss "Vācu ideoloģija"', 9.
  • Referāts 'K.Markss "Vācu ideoloģija"', 10.
  • Referāts 'K.Markss "Vācu ideoloģija"', 11.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
1.  Biogrāfija    3
2.  Nodaļas „Feierbahs” neliels pārskats    6
3.  Darba dalīšana    7
4.  Cilvēks vēstures veidošanā    8
5.  Šķiras    9
6.  Izmantotā literatūra    10
7.  Interneta resursi    10
Darba fragmentsAizvērt

Kārlis Marks (1818 – 1883) – zinātniskā komunisma pamatlicējs, proletariāta ideologs; ģeniāls teorētiķis un izcils strādnieku kustības organizators un vadītājs. Kritiski pārstrādājis labāko, ko bija radījusi vācu klasiskā filozofija, angļu politika, ekonomija. K.Markss izvirzīja mērķi, kas ietverts formulējumā: “Filozofi pasauli ir tikai dažādi izskaidrojuši; bet uzdevums ir to pārveidot.”(Markss K., Engelss F. Darbu izlase, 1. R., 1979, 11. lpp). K.Marksa mācība – dialekta un vēstures materiālisma, politikas, ekonomijas un zinātniskā komunisma teorijas vienība – apgaismoja ceļu dziļām sociālām revolūcijām. Divi lielākie K.Marksa atklājumi, kuriem F.Engelss piešķīra īpašu nozīmi ir vēstures materiālā izpratne un visvērtības teorija. Tie ļāva pārvērst sociālismu no utopijas par zinātni, deva šķiras cīņu zinātnes izpratni. Uz šo atklājumu pamata kļuva iespējams galvenais, ko K.Marksa mācība uzsvēra.
K.Markss dzimis advokāta Heinriha Marksa ģimenē. H.Markss bija vispusīgi izglītots un erudīts. 1830- 1835. K.Markss mācijās Trīres ģimnāzijā, kur tajā laikā strādāja ievērojami pedagogi. Beidzis ģimnāziju, K.Markss iestājas Bonnas (1835), vēlāk (1836) Berlīnes universitātes juridiskajā fakultātē. Līdzās tiesību zinātnēm, viņš studēja filozofiju, vēsturi; tulkoja autoru darbus vācu valodā; sarakstīja daudz sonetu u.c. dzejoļu, kas bija veltīti Ženijai fon Vestfālenei, ar kuru bija saderinājies 1836. gada vasarā. 1837. gadā K.Markss iedziļinās G.V.F.Hēgeļa filozofijas studijās; iepazinās ar kreisajiem jaunhēgeliešiem B.Baueru, K.F.Kepenu. 1839. g. sāk. – 1841. gadam K.Markss studēja Filozofiju, rakstīja disertāciju “Demokrātiskās un epikūriskās natūrfilozofijas atšķirības”. Pēc universitātes beigšanas (1841) K.Markss darbu nosūtīja uz Jēnas universitāti, kur viņam tika piešķirts filozofijas doktorantu diploms. 1842. gadā K.Markss sāka sadarboties ar laikrakstu “Rheinische Zeitung” (Reinas opozicionārās buržuāzijas orgāns); oktobra sākumā pārcēlās no Bonnas uz Ķelni un 1842. gada 15. maijā kļuva par “Rheinische Zeitung” redaktoru. 1842. gada maijā – 1843. gadam K.Markss studēja franču utopijas sociālistu F.M.Furjē, E.Kabē, T.Dezamī, P.Lerū, P.V. Konsiderāna, kā arī P.Ž.Prudona darbus. 1844. gada augustā atgriežoties no Anglijas, Parīzē ieradās F. Engels un pavadīja tur 10 dienas. F.Eengels katru dienu tikās ar K.Marksu. Tā bija vēsturiska tikšanās; kopīgu mūža darbu sāka divi proletāriātu zinātnes radītāji. K.Marksa un F.Engelsa pirmais kopīgais darbs “Svētā ģimene” bija jaunhēgelisma, īpaši tā galveno ideologu – brāļu Baueru subjektīvu ideālisma izvērsta kritika.…

Autora komentārsAtvērt
Atlants