MAGNĒTI ir ķermeņi, kas ap sevi rada magnētisko lauku, kuru varam sajust kā magnētu savstarpējo pievilkšanos vai atgrūšanos.
Patstāvīgie magnēti bez jebkāda ārēja cēloņa vienmēr ir magnetizēti vai to
magnetizācija saglabājas pietiekami ilgi.
Katram magnētam ir vietas, kur magnētiskais lauks ir visstiprākais – magnēta poli.
Magnēta poli nav atdalāmi viens no otra. Lai arī kā magnētu nesadalītu, katrai daļai vienmēr izveidojas divi poli.
Bez patstāvīgajiem magnētiem ir arī magnēti, kas magnetizējas uz laiku un kļūst par
magnētiem cita magnēta klātbūtnē. Šo parādību izraisa vai nu patstāvīgie magnēti, vai arī
elektriskā strāva.
Patstāvīgo magnētu savstarpējās mijiedarbības spēks izpaužas tā, ka vienāda
nosaukuma magnētu poli atgrūžas, bet dažāda – pievelkas. Šo mijiedarbību uzskatāmi parāda magnētiskā lauka indukcijas līnijas, kas vērstas no ziemeļpola un dienvidpolu. Magnētiskajā laukā ievietota magnētadata ir kā magnētiskā lauka virziena rādītājs.
Magnētisko lauku raksturo magnētiskās indukcijas vektors B, kas ir vērsts pa
magnētiskā lauka indukcijas līniju pieskarēm. Magnētiskās indukcijas mērvienība ir T (tesla). Viena tesla atbilst ļoti lielam magnētiskajam laukam.…
