Staļina režīma laikā Latvijā tika radīta efektīva represīvā un pārvaldes sistēma. Ekonomika ir pilnībā sovjetizēta, pārveidotas daudzas tradicionālās morāles normas. Tika izveidota gandrīz perfekta sabiedrības pakļaušanas un kontroles sistēma. Dažādas piespiešanas metodes plaši izmantoja ne tikai politiskās pretestības apspiešanai, bet arī ekonomisko pasākumu īstenošanai. Uz Latviju pārnesa Padomju Savienībā aprobēto sistēmu, kuras pamatprincips bija kolektīvā atbildība: atteikšanās piedalīties kādā pasākumā vai slikta tā organizācija tiek uzskatīta par nelojalitāti pret padomju varu.
Asu pavērsienu Padomju Savienības politikā izvērsa J.Staļina nāve 1953.gada pavasarī. Sākās cīņa par posteņiem. Īpašu vietu ieguva Staļina līdzgaitnieks Lavrentijs Berija, kurš uzreiz iekļuva trijos posteņos.
22. jūnijā LKP CK pieņēma lēmumu sasaukt plēnumu, lai tajā izskatītu jautājumus par nacionālās politikas izkropļojumiem un trūkumiem saimnieciskajā darbībā un kolhozu celtniecībā. Plēnums ar LKP CK pirmā sekretāra J.Kalnbērziņa runu izvērtās kā plašs izziņas avots par Staļina laika rezultātiem un ļaunprātībām Latvijas PSR. Tika nosaukti skaitļi un fakti, kas atsedza īsto Latvijas traģēdiju.1 …
