Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 23.11.2006.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 3 vienības
Atsauces: Nav
  • Referāts '1959.gads Latvijā - Eduards Berklavs un nacionālkomunisti', 1.
  • Referāts '1959.gads Latvijā - Eduards Berklavs un nacionālkomunisti', 2.
  • Referāts '1959.gads Latvijā - Eduards Berklavs un nacionālkomunisti', 3.
  • Referāts '1959.gads Latvijā - Eduards Berklavs un nacionālkomunisti', 4.
  • Referāts '1959.gads Latvijā - Eduards Berklavs un nacionālkomunisti', 5.
  • Referāts '1959.gads Latvijā - Eduards Berklavs un nacionālkomunisti', 6.
  • Referāts '1959.gads Latvijā - Eduards Berklavs un nacionālkomunisti', 7.
  • Referāts '1959.gads Latvijā - Eduards Berklavs un nacionālkomunisti', 8.
  • Referāts '1959.gads Latvijā - Eduards Berklavs un nacionālkomunisti', 9.
  • Referāts '1959.gads Latvijā - Eduards Berklavs un nacionālkomunisti', 10.
  • Referāts '1959.gads Latvijā - Eduards Berklavs un nacionālkomunisti', 11.
  • Referāts '1959.gads Latvijā - Eduards Berklavs un nacionālkomunisti', 12.
  • Referāts '1959.gads Latvijā - Eduards Berklavs un nacionālkomunisti', 13.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads   
1.nodaļa.  Ceļš uz 1959. gada notikumie   
2.nodaļa.  1959.gads   
3.nodaļa.  1959.gada lēmumu sekas   
Darba fragmentsAizvērt

Par sava darba tēmu izvēlējos vienu no interesantākajiem posmiem Padomju Latvijas vēsturē- laiku pēc Staļina nāves 1953. gadā.
Šajā laikā sākās “atkušņa “ periods pēc ilgstošām represijām.
Man šis posms šķita interesants tādēļ, ka tas bija tāds neliels atelpas periods padomju varas žņaugos, kā tāda maza, neliela atmoda. Savā ziņā pat šis laiks sasaucas ar Latvijas trešo atmodu 20. gadsimta 80. gadu beigas- 90. gadu sākumā. Tikai šī “atmoda” nespēja pilnībā izpausties. Jau pašā iedīglī tā tika apspiesta. Interesanti šķiet iedomāties, ka Latvijas atbrīvošanās no komunisma jau varbūt būtu varējusi notikt jau piecdesmitajos gados.
Un tomēr tā nenotika, pēc 1959. gada notikumā padomju vara uzplauka visā pilnībā un ja arī vairs tik daudz neaizrāvās ar represijā, tad plauka un zēla kā birokrātiskā sistēma.
Savu darbu iedalīju trijās nodaļās. Pirmā nodaļa pastāšu par notikumiem, kas veicināja šo nelielo “atmodu” un kas ir tā sauktie nacionālkomunisti un ko viņi centās darīt Latvijas labā.
Otrajā nodaļā apskatīšu kā Padomju Savienība reaģēja uz šiem viņu centieniem un kā centās apspiest viņu darbību.
Trešajā nodaļā pievērsīšos sekām, kas notika pēc nacionālkomunistu darbības apturēšanas, kad Padomju savienība pamanīja cik tomēr bīstamas tendences ir izveidojušās Latvijas Padomju republikā.
1953. gada 5. martā mira Staļins. Cilvēki viņa nāvi uzņēma ar lielu atvieglojumu, jo bija noguruši no ilgajām vajāšanām un deportācijām.
Staļina nāve iezīmēja krasu pagriezienu visas Padomju Savienības un arī Padomju Latvijas vēsturē. Protams, uzreiz nenotika tiešas izmaiņas likumos un lēmumos, bet bija vērojams acīm redzams sasprindzinājuma atslābums.
Samazinājās industrializācijas temps, tādējādi samazinājās arī krievu ieceļotāju skaits Latvijā. Tika ierobežoti līdz tam plaši izplatītie aresti un pratināšanas ar fizisko iespaidošanu.
Pieauga latviešu ietekme partijas vadībā. 1955. Gadā Padomju Savienības Augstākās Padomes Prezidijs izsludināja vispārēju amnestiju, līdz ar to daļa izsūtīto varēja atgriezties mājās. Atjaunojās kaut nelieli kontakti ar ārzemēm.…

Autora komentārsAtvērt
Atlants