Izziņa ir ar sabiedriski vēsturisko praksi nešķirami saistīts cilvēka radošās darbības process - objektīvās īstenības atspoguļošana cilvēka apziņā. Izziņas procesā cilvēks gūst jaunas zināšanas par pasauli, uz kuru bāzes rodas cilvēka darbības mērķi un motīvi. Izziņas būtības izpratne cieši saistīta ar filozofijas pamatjautājuma risināšanu. Izziņas pamats ir prakse. Izziņa paredz kāda objekta pētīšanu, analīzi, izskaidrošanu, turklāt tiek uzskatīts, ka objekta pastāvēšana principā nav atkarīga no tā, vai kāds to izzina vai ne, piemēram, ja nav neviena cilvēka, kas gribētu uzzināt, kāpēc saule spīd tik spoži, tā tāpat spīdēs spoži. …
