Sabiedrības attīstības gaitā ir pastāvējušas šādas ekonomiskās sistēmas , kurām ir dažāda pieeja lēmumu pieņemšanā par resursu sadali: tradicionālā jeb naturālā saimniecība, brīvā tirgus ekonomika, komandekonomika, jauktā ekonomika.
Vēsturiski pirmais saimnieciskās darbības veids ir tradicionālā jeb naturālā saimniecība. Tā ir saimniecība , kas balstās uz tradīcijām un paražām , kurā visus saražotos vai tieši iegūtos produktus patērē paši ražotāji , viņu ģimenes locekļi savu vajadzību apmierināšanai. Pastāv sabiedrības ar relatīvi zemu dzīves līmeni, kuru dzīvesveids ir palicis gandrīz nemainīgs gadsimtiem ilgi.
Ļoti maz līdzības, līdz ar to ļoti daudz pretstati ir vērojami brīvai tirgus ekonomikai un komandekonomikai. Brīvās tirgus ekonomikas pamatā ir privātīpašums, savukārt komandekonomikā pamatā ir ražošanas līdzekļu sabiedriskais īpašums. Brīvajā tirgus ekonomikā produkts tiek izgatavots nevis sev, bet citiem, darbojās princips pārdot, lai pirktu , jo tikai tā var apmierināt gan ražošanas , gan arī personiskās vajadzības. Savukārt komandekonomikas darba veicēji iegūstot kolektīvā saimnieka tiesības, pārvalda ražošanu un izmanto saražoto produkciju visas tautas interesē, ikviena pienākums ir strādāt sabiedrības labā. …
