Tiesību jēdziens un sistēma.
Tiesības visbiežāk saprot kā visiem obligāto sociālo normu sistēmu, ko aizsargā valsts. Šīs sistēmas ciešie sakari ar valsti atšķir tiesības no citām sociālām regulēšanas sistēmām. Ar tiesību palīdzību sociālie spēki, kuru rokās ir valsts vara, regulē cilvēku un viņu apvienību uzvedību, nostiprina kā obligātas noteiktas attiecības.
Tiesības ir cilvēka un sabiedrības saistoša un personas brīvību izteicoša sabiedrisko attiecību regulēšanas sistēma, kurai ir raksturīgs normatīvisms, formālā noteiktība oficiālajos avotos un ar valsts piespiedu līdzekļu nodrošināšana.Apskatot jautājumu par tiesību jēdzienu, vispirms jāņem vērā tas, ka šīs sabiedrībai nozīmīgās parādības apzīmēšanai parasti izmanto divas atšķirīgu juridisko kategoriju grupas. Pirmo no tām veido tādas kategorijas kā: stingrās tiesības; formālās tiesības; tradicionālās tiesības. Pie otrās pieder: tiesības šī vārda patiesā nozīmē; ideālās tiesības; demokrātiskās tiesības; humānās tiesības.Ar pirmās grupas kategoriju palīdzību apzīmē tādas tiesības, kuras pastāv gadsimtiem ilgi un ir saglabājušās daudzās valstīs arī mūsdienās. Pirmās grupas pozitīvās īpašības: tā ir reālistiska tajā nozīmē, ka atspoguļoja un daudzos gadījumos vēl tagad ietver sevī ļoti svarīgu tiesību daļu – tiesību noteikumu (normu) kopumu; tā ir ļoti kompakta, viegli saprotama.Bet šai grupai piemīt arī negatīvās īpašības: tās saturā nav orientieru, pēc kuram likumdevējam būtu jāvadās veidojot tiesības un kas līdz ar to ierobežo tā patvaļu; dotā izpratne lielā mērā sašaurina tiesību izpratnes saturu un līdz ar to neietver sevī tādas svarīgas sastāvdaļas kā tiesiskā attiecības, tiesiskā apziņa un tiesiskās organizācijas; manipulācija ar cilvēku tiesībām un pienākumiem.…
Konspekts; atbildes uz valsts kvalifikācijas eksamena jautājumiem; tiesību teorija;valsts teorija;tiesību zinātnēs.Saturs:Tiesību jēdziens un sistēma;Likumi un likumpamatotie akti. To hierarhija;Likuma spēks laikā un telpā;Varas dalīšanas teorijas veidošana un attīstība;Tiesiskās valsts koncepcija. Veidošana un attīstība;Tiesiskās prezumpcijas un fikcijas;Latvijas Republikas civiltiesību sistēmas attīstība pēc valsts neatkarības atjaunošanas;Valsts teritoriālās iekārtas formas un valdīšanas formas kā politiski - tiesiskās kategorijas;11. Latvijas Republikas 1922. gada Satversme. Tās grozīšana un papildināšana;9.Tiesiskās normas struktūra;10. Latvijas Republikas Satversmes tiesa un tās funkcijas;Ministru kabinets Latvijas Republikā;Tiesību tulkošanas veidi un paņēmieni; Likumdošanas aktu pieņemšanas procedūra Latvijas Republikā;Fiziskās un juridiskās personas. Rīcībspēja un tiesībspēja;Romiešu tiesību recepcija Latvijas teritorijā; LR vēlēšanu sistēma;Starptautisko tiesību attīstības īpatnības mūsdienās;Latvijas Republikas prezidenta konstitucionālais statuss;Starptautisko tiesību avoti;Kontinentālā ( romāņu - ģermāņu ) tiesību sistēma;Anglo - sakšu tiesību sistēma;Starptautisko līgumu tiesības: līgumu spēks un piemērošana;Starptautisko, nacionālo un ES tiesību attiecība;ANO lēmumu pieņemšanas mehānisms;Starptautiskās atzīšanas formas un veidi;Eiropas Kopienas tiesu sistēma un tiesas orgānu jurisdikcija;Eiropas valstu - ES dalībvalstu konstitucionālās tiesības;Konstitūciju veidi;ES pilsonība: pamatojums, būtība, pilsoņu tiesībspējas;Cilvēktiesības Latvijas likumdošanā;ES un Eiropas Kopienas iekšējā tirgus tiesiskā regulēšana;Jaunu kandidātvalstu pievienošanās Eiropas Savienībai un to izstāšanās kārtība;Tiesību jaunrades nolēmumu pieņemšanas procedūras ES institūcijās;ES tiesību sistēmas jēdziens un raksturojums;ES varas sadalīšanas sistēma: vispārējs raksturojums;Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības mehānismi ES;ES tiesību avotu sistēma;40. Etnisku mazākumu tiesību aizsardzība Eiropas valstīs;
Darbs latviešu un krievu valodā.
