Secinājumi
1. Tūrisms ir varens ekonomiskā un sociālā progresa virzītājs, kas nodrošina nodarbinātību, paplašina redzesloku par citām tautām.
2. Tūrismā ar terminu “apkārtējā vide” saprot ne tikai dzīvo dabu, bet arī cilvēkus, kas veido šo vidi.
3. Daudzu gadu tūkstošu gaitā zeme tikusi galā ar visu piesārņojumu, kurš radies dabīgi, diemžēl dabas vide ne vienmēr tik pat veiksmīgi tiek galā ar cilvēku radīto piesārņojumu.
4. Tūrisms nozīmē cilvēku pārapdzīvotību, troksni, vides piesārņošanu, kā arī pārtraukt dzīvnieku dzīves ciklu, izputināt vājos augus un iepludināt cilvēku vielmaiņas atkritumus peldvietās.
5. Arvien biežāk nodarītais ļaunums dabai nav novēršams.
6. Gleznainas ainavas piesaista vairāk tūristu, tātad arvien vairāk ainavu nonāk tūrisma ietekmē.
7. Lauku teritorija atkāpjas tūrisma nozares uzņemumu priekšā, lai apmierinātu tūristu vajadzības.
8. Tūristu vizualās piesārņošanas veidi ir piegružošana, īpaši tajās vietās kur tūristi ietur maltītes, un uzraksti un zīmējumi uz sienām.
9. Tūristi vieglprātīgi bojā senatnes pieminekļus, uzsmidzinot vai pat iekaļot savus nakotnes vēstījumus.
10. Tūrists samaksājot kādā konkrētā tūrisma vietā attīsta šo vietu, tadejādi darot labu.
…
