Tomēr Izraēlas un sv. Krēsla diplomātiskās attiecības nodibinājās 1994. gadā pēc ilgstošām diskusijām attiecībā uz Izralēlas katoļu baznīcas atzīšanu kā juridisku personu17 . Taču šis problēmas atrisinājums, kur Izraēlā esošās katoļu diacēzes, slimnīcas, izglītības iestādes ieguva juridiskās personas statusu, neatrisināja daudz nopietnāku Vatikāna prasību attiecībā pret Jeruzālemes atzīšanu par starptautiska statusa pilsētu kā pasaules reliģijas mantojuma sastāvdaļu.
Pēc 1994. gada Vatikāna bankas audita tika paziņots, ka lielākā daļa ienākumu (iepriekšējā gada rezultāti 40 miljoni ASV dolāru) tiek novrizīti palīdzībai banzīcām, kurām tas ir nepieciešams visvairāk18 . Kardināls Castillo norādīja uz Austrumeiropas un trešās pasaules valstu baznīcām, to stāvokli un nepieciešamajām labdarības akcijām. Pati banka pilda arī normālas, laicīgas bankas funkcijas tādas kā kontu uzturēšana, operācijas, valūtas maiņa un tamlīdzīgi. Pārsvarā šos pakalpojumus izmanto katoļu draudzes citviet pasaulē, tādejādi pasargājot savus līdzekļus no vietējām valdībām, kuras var viegli iejaukties, piemēram, iesaldējot konkrētās valsts baznīcas līdzekļus. Tāpat Vatikāna banka dažkārt tiek lietota speciāli, lai izvairītos no valstu ierobežojumiem attiecībā uz naudas pārskaitīšanu. Tā, 1981. gadā nauda tika pārskaitīta gan Polijas baznīcai, gan Solidaritātes kustībai, vai arī pārskaitīt naudas līdzekļus no ASV uz Kubu, izmanotojot Vatikāna banku, un apejot ASV likumus19. Faktiski ļoti efektīvs bankas filiāļu tīkls, tāds, kāds pārspētu pat mūsdienu gigantiskās banku korporācijas.
…
