Latviešu literārās valodas gramatikā ir dota skaitļa vārda definīcija, kas skan šādi: ”Skaitļa vārds ir patstāvīgu vārdu šķira, kura apvieno vārdus, kas ir abstraktu vai skaitļos izteikta priekšmetu skaita nosaukumi, kā arī vārdus, kas nosauc priekšmetu kārtību, kādā tie atrodas īstenībā vai seko cits citam, šos priekšmetus minot vai skaitot.”1.
Skaitļa vārds tāpat kā īpašības vārds izsaka pazīmi, bet skaitļa vārds tikai vienu konkrētu pazīmi t.i., skaitu vai secību. Skaitļa vārdi savā leksiskajā nozīmē neietver priekšmetiskuma nojēgumu, tie izsaka tikai skaitu, daudzumu vai kādas skaitliskas attieksmes.2 Tikai tad, ja skaitļa vārdam pievienots priekšmeta vai parādības nosaukums, ar skaitļa vārdu izteiktais skaits apzīmē noteiktu priekšmetu skaitu. Šī iemesla dēļ skaitļa vārdam ir zināma līdzība ar vietniekvārdu, bet atšķirībā no tā skaitļa vārds nosauc tikai priekšmetu skaitu, kamēr vietniekvārds arī var norādīt uz priekšmeta pazīmēm.3 …
