Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 24.04.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 9 vienības
Atsauces: Ir
  • Referāts 'Jitlandes jūras kauja 1916.gadā', 1.
  • Referāts 'Jitlandes jūras kauja 1916.gadā', 2.
  • Referāts 'Jitlandes jūras kauja 1916.gadā', 3.
  • Referāts 'Jitlandes jūras kauja 1916.gadā', 4.
  • Referāts 'Jitlandes jūras kauja 1916.gadā', 5.
  • Referāts 'Jitlandes jūras kauja 1916.gadā', 6.
  • Referāts 'Jitlandes jūras kauja 1916.gadā', 7.
  • Referāts 'Jitlandes jūras kauja 1916.gadā', 8.
  • Referāts 'Jitlandes jūras kauja 1916.gadā', 9.
  • Referāts 'Jitlandes jūras kauja 1916.gadā', 10.
  • Referāts 'Jitlandes jūras kauja 1916.gadā', 11.
  • Referāts 'Jitlandes jūras kauja 1916.gadā', 12.
  • Referāts 'Jitlandes jūras kauja 1916.gadā', 13.
  • Referāts 'Jitlandes jūras kauja 1916.gadā', 14.
  • Referāts 'Jitlandes jūras kauja 1916.gadā', 15.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
1.  Operatīvā Situācija    3
2.  Karojošās puses un to plāni    4
3.  Kaujas Gaita    6
3.1.  Dienas Kauja    6
3.2.  Dienas Kaujas Noslēgums    10
3.3.  Nakts Kauja    11
3.4.  Nakts Kaujas Noslēgums    11
4.  Kaujas noslēgums, zaudējumi    13
6.  Izmantotā Literatūra    15
Darba fragmentsAizvērt

Britu flote, kas ņēma dalību kaujā skaitliskā ziņā krietni pārsniedza vācu floti. Lieli britu artilērijas kuģi pēc tehniskajiem rādītājiem bija daudz labāki par šāda veida vācu kuģiem. Piemāram britu līnijkuģi ņēma priekšroku pārvietošānās ātruma ziņā un galvenās artilērijas kalibrā. Ieroču svars, kas britiem atradās uz borta bija divas ar pusi reizes lielāks par ieroču kopējo svaru vāciešiem. Savukārt vācu flotei salīdzinot ar britu floti bija priekšroka artilērijas ātršaušanas ziņā, bruņu lādiņem, bruņām un pretmīnu aizsardzībai. Šādā veidā britu flote ņēma nospiedošu priekšroku attiecībā uz vācu floti. Vācu flotes komandieris admirālis R. Šērs, izejot no kopējā kompānijas plāna 1916 gadā Ziemeļu jūrā, stādija savai flotei uzdevumu – demonstratīvā veidā apšaudīt Sanderlendas ostu un izsaukt daļu britu flotes jūrā, uzmānot to saviem galvenajiem spēkiem un iznīcināt. Baidīdamies priekšlaicīgi satikties ar britu galvenajiem spēkiem, admirālis Šērs nolēma veikt dziļu izlūkošanu izmantojot zemūdenes un dirižabļus. 11. maija otrajā pusē vācu zemūdenes izgāja jūrā un izvērtās pie britu bāzēm Rozitas, Kromartijas un Skapa-Flovas. Zemūdenēm bija doti divi uzdevumi: uzbruktu britu kuģiem pirms tie iziet jūrā un pēc tam ziņot par to izvietošanos. Šādā veidā ar pirmā plāna palīdzību priekšlaicīgi novājināt britu floti, bet tajā pat laikā par galveno uzdevumu uzskatīt spiegošanu. Sakarā ar nelabvēlīgiem laika apstākļiem tika atcelta spiegošana ar dirižabļiem, tas būtiski paaugstināja risku sasveicināties ar pārākajiem britu spēkiem netālu no viņu pašu bāzēm. Tas lika admirālim Šēram nedaudz izmainīt savu pirmsiecerēto, viltīgo plānu. Demonstratīvās Sanderlendas apšaudes vietā viņš nolēma ar sviem spēkiem doties Skagerakas rajonā uzskatot to par mazāk bīstamu britu karaspēka ziņā nekā pieiešana pie pāšas Anglijas krastiem.…

Autora komentārsAtvērt
Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Jitlandes jūras kauja 1916.gadā”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/972903

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.