Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
Ievads | 5 | |
1. | LITERATŪRAS APSKATS | 6 |
1.1. | Vanādijs | 6 |
1.2. | Vanādija(III) oksīds | 8 |
1.3. | Vanādija(V) oksīds | 9 |
1.4. | Oksovanādija(IV) sulfāts | 10 |
1.5. | Vielas identitātes pierādīšanas metodes | 13 |
2. | EKSPERIMENTĀLĀ DAĻA | 14 |
2.1. | Izmantotie reaģenti, aparatūra un šķīduma pagatavošana | 14 |
2.2. | Aprēķini | 15 |
2.3. | Darba gaita | 16 |
2.4. | Vielas identitātes pierādīšana | 17 |
3. | REZULTĀTI UN TO IZVĒRTĒJUMS | 19 |
3.1. | Sintēzes metožu izvērtējums | 19 |
3.3. | Izvēlētās metodes analīze | 19 |
SECINĀJUMI | 21 | |
IZMANTOTĀS LITERATŪRAS SARAKSTS | 22 |
SECINĀJUMI
1. Sintēzes metode, kurā izmanto vanādija(III) oksīdu, sērskābi un ūdeņraža peroksīdu, no visām pieejamajām ir visdrošākā un nekaitīgākā veselībai, tātad atbilst darbā izvirzītajiem uzdevumiem.
2. Ar sintēzes metodi, kurā izmanto vanādija(III) oksīdu, sērskābi un ūdeņraža peroksīdu, iespējams iegūt augstu un kvalitatīvu oksovanādija(IV) sulfāta iznākumu.
3. Veicot kvalitatīvo analīzi pierādījās, ka iegūtais savienojums satur oksovanādija(IV) jonus un sulfātjonus.
4. Sintēzes metodē, kurā izmanto vanādija(III) oksīdu, sērskābi un ūdeņraža peroksīdu, oksovanādija(IV) jonu daudzumu šķīdumā nosaka pievienotais ūdeņraža peroksīda šķīduma daudzums. To nepievienojot vajadzīgajā daudzumā, reakcijas maisījums ir nevis koši zils, bet zilgani zaļš, kas lieciena arī par vanādija(III) jonu klātbūtni šķīdumā.
5. Uzlabot metodi, kurā izmanto vanādija(III) oksīdu, sērskābi un ūdeņraža peroksīdu, varētu, izmantojot sērskābi ar augstāku molāro koncentrāciju, jo tad vanādija(III) oksīds pilnīgāk un ātrāk izšķīstu, ņemot vērā, ka vanādija(III) oksīda šķīdība palielinās skābākā vidē.
…
Darbā praktiski pārbaudītas dažādas oksovanādija(IV) sulfāta iegūšanas metodes un izvēlēta izdevīgākā no tām, izvērtējot dažādus aspektus, lai iegūtu pēc iespējas kvalitatīvāku iznākumu ar pēc iespējas drošāku, vienkāršāku un veselībai nekaitīgāku metodi. Veikta oksovanādija(IV) sulfāta kritālhidrāta sintēze, reakcijā izmantojot vanādija(III) oksīdu, sērskābi un ūdeņraža peroksīdu kā oksidētāju.