Frankfurtes skola radās XX gs. 30. gadu sākumā ciešā saistībā ar Frankfurtes Sociālo pētījumu institūtu. Institūts tika izveidots 1923. gadā kā starpdisciplināro marksistisko pētījumu centrs. Par tā pirmo direktoru kļuva Kārlis Grīnbergs, kas institūta pētnieciskās darbības centrā izvirzīja sociālisma un strādnieku kustības vēstures pētīšanu. 1930. gadā par institūta direktoru kļuva Marks Horkheimers (1895-1973), kurš kopā ar Teodoru Adorno (1903-1970) veidoja institūta kodolu visus tā pastāvēšanas gadus. Vairāki prominenti Vācijas intelektuāļi bija saistīti ar institūta darbību ilgāku vai īsāku laiku. Pazīstamākie starp tiem bija:
Valters Benjamins (1892-1940)
Ērihs Fromms (1900-1980)
Herberts Markūze (1898-1978)
Vēl saistībā ar Frankfurtes skolu min arī politikas un tiesību speciālistus Otto Kirhheimeru un Francu Neimanu, ekonomistus Frīdrihu Polloku, Henriku Grosmanu un Arkādiju Gurlandu, literatūrzinātnieku Leo Lēventālu, psihologus Bruno Bettelheimu un Natanu Akermanu.
1933. gadā līdz ar nacistu nākšanu pie varas institūts savu darbību Frankfurtē pārtrauca. Tas pārcēlās uz Ženēvu, Parīzi, līdz 1935. gadā atjaunoja savu darbību ASV. Markūze un Fromms palika Amerikā līdz mūža beigām. …
