-
Latvija Krusta karu laikā
Uz katolizētās Eiropas politisko dzīvi ietekmi atstāja pāvestu un Svētās Romas vācu impērijas (ķeizaru) cīņa par laicīgo varu. Krustnešu panākumu galvenais cēlonis bija baltu politiskā sadrumstalotība un savstarpējie kari. Tie notika rudeņos pēc ražas novākšanas vai ziemā, lai iegūtu laupījumus. Citi krustnešu panākumu faktori - Rietumeiropas militārās tehnikas pārākums un kristīgās Rietumeiropas militārie resursi, bija otršķirīgi. Nozīmīga loma bija bīskapa Alberta diplomātijai. Tomēr Baltu zemju iekarošana prasīja gandrīz 100 gadus. Svarīga nozīme krusta karu organizēšanā bija Romas pāvestam, jo Pāvests Innocents III pēc Alberta lūguma 1199.g. pasludināja krusta karu pret Livonijas pagānu tautām. Alberts Livonijā ieradās ar 500 krustnešiem. Uzaicinot uz sarunām un dzīru laikā sagūstot lībiešu vecākos, viņš saņēma to bērnus par ķīlniekiem un panāca piekrišanu celt nocietinātu apmetni Daugavas grīvā. Indriķa hronikā tā pirmo reizi minēta 1198.g. kā Rīgas vieta. Tā kā bīskapam Albertam trūka pastāvīga karaspēka, viņš 1202.g. dibināja bruņinieku ordeni – Kristus kareivju brālību, kas vēstures literatūrā tiek dēvēts par Zobenbrāļu ordeni. …
1) Baltijas reģions krusta karotājiem interesēja sava izdevīgā ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ, jo atradās starp Ziemeļeiropu un Krievzemes kņazistēm. Nozīmīgs faktors bija brīvu zemju trūkums Rietumeiropā. Tas bija iemesls arī aristokrātijai doties cīņā. Lībiešu galvenās cīņas ar krustnešiem. Vācu ekspansija vispirms skāra lībiešus. Visiem krustnešiem, kas devās uz Līvzemi, pāvests apsolīja visu grēku atlaišanu. Krusta karu organizēšana pret lībiešiem bija Ikšķiles bīskapa Meinarda ideja, bet viņš to nerealizēja. 1198.g. ar krusta karotājiem pie lībiešiem ieradās jaunieceltais bīskaps Bertolds, kurš ar prāvu vācu krustnešu pulku 1198.g. ieradās Daugavas grīvā, atstāja tur kuģus un devās uz Salaspili, prasot, lai lībieši kristās. 3) Latgaļu pakļaušana Visnopietnāko pretestību Zobenbrāļu ordenim izrādīja kurši un zemgaļi. 1210.g. kurši ar lielu floti mēģināja ieņemt Rīgu, bet uzbrukums cieta neveiksmi. 1228. g. uzbrukums tika atkārtots. Zemgaļu pakļaušana Nākamais ekspansijas vilnis vērsās pret zemgaļiem, kuru lielā pretestība izraisīja pat iekarotāju cieņu. Tomēr politiskas vienprātības trūkums un mainīgās attiecības ar lietuviešiem traucēja realizēt vienotu politiku pret iekarotājiem. 1205.g. zemgaļi izmantoja ordeņa palīdzību cīņā pret lietuviešu sirotājiem.