Vispārīgs raksturojums
Kobalts ir ķīmiskais elements ar simbolu Co un atomskaitli 27.
Kobalts ir ciets, sudrabbalts, metāls. Kobalts dabā galvenokārt ir sastopams polimetālisko rūdu sastāvā.
Savienojumos kobaltam visbiežāk ir oksidēšanas pakāpe +2.
Īpašības
Kobalts ir sudrabpelēks metāls ar sārtu atspīdumu.
Nedaudz trauslāks un cietāks par dzelzi, taču mazāk aktīvs par to.
Piemīt feromagnētiskas īpašības
Sakarsēts līdz 300°C, Kobalts gaisā sāk oksidēties.
3Co + 2O2 Co3O4
Ar ūdeni un sārmiem Kobalts nereaģē.
Kobalta savienojumus jau 3.g.t. p.m.ē. Mācēja ievadīt stikla sastāvā un iegūt krāsainu stiklu.
Kobaltu 1735.g ieguva zviedru ķīmiķis Georgs Brants.
Ķīmiskā elementa kobalta nosaukums radies no vācu valodas vārda Kobold — mājas gars, rūķītis, gnoms
Cilvēka organismam obligāti ir nepieciešama vismaz minimāla kobalta deva
Kobalts veicina daudzus svarīgus procesus organismā: veicina sarkano asinsķermenīšu veidošanos, veicina un regulē vielmaiņas procesus,
Visvairāk kobalta ir olas dzeltenumā, svaigos , pākšu pupiņās, aprikozēs, sīpolos, lapu dārzeņos, zemenēs, pētersīļos , lociņos, , tomātos un valriekstos.…
