Romānā „Vilkaču mantiniece” spilgti atklājas ne tikai attiecības starp cilvēkiem, bet gan starp veselām dzimtām – „Dievlodziņiem” un „Vilkačiem”, taču romāna priekšplānā pamatā ir divu jauniešu – Alīnas un Andreja attiecības.
Jau no sākta gala „Dievlodziņi”, gan arī citi apkaimes ļaudis uzskatīja, ka „Vilkači” ir posta un nelaimes nesēji un tādēļ uz viņiem skatījās ar bijību, un centās no viņiem izvairīties. Liela daļa ļaudis „Vilkaču” sievietes klasificēja par raganām, jo viņi nespēja atrast citu izskaidrojumu kāpēc viņas ir tik izturīgas, veiksmīgas, spējīgas sievietes, kas līdz ar to citos izsauca lielu skaudību.
Nomirstot „Vilkaču” saimniecei „Dievlodziņu” saimnieks dziļi sirdī izjūt prieku un atvieglojuma sajūtu, jo domā, ka viņu likstas ar to ir izbeigtas, taču tas tā nav. Izrādās, ka „Vilkačiem” tomēr ir mantiniece – Alīna, kas drīz vien pēc ievākšanos „Vilkačos” arī manto slikto slavu viņas dzimtā.
Jau pirmajā ierašanās dienā Alīnai ierodoties „Vilkačos” pa ceļam satiek „Dievlodziņa” saimnieka dēlu Andreju. …
