Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 17.03.2004.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 3 vienības
Atsauces: Nav
  • Referāts 'Pieaugušo perioda psihiskās attīstības īpatnības', 1.
  • Referāts 'Pieaugušo perioda psihiskās attīstības īpatnības', 2.
  • Referāts 'Pieaugušo perioda psihiskās attīstības īpatnības', 3.
  • Referāts 'Pieaugušo perioda psihiskās attīstības īpatnības', 4.
  • Referāts 'Pieaugušo perioda psihiskās attīstības īpatnības', 5.
Darba fragmentsAizvērt

Cilvēka psihiskās attīstība turpinās līdz viņa dzīves beigām, viņa patība nekad nav gatava. Attīstības nepabeigtība, ko uzsver humānistiskās psiholoģija, ir pastāvīgs stāvoklis.
Brieduma gados novērojami daudzi attīstības notikumi, tos visus nav iespējams aprakstīt. Turklāt dažāda pozitīva un negatīva pieredze – veiksmīga darba dzīve, izdevusies laulība, smaga slimība, tuvinieka nāve u. tml. – var spēcīgi manīt indivīda attīstības gaitu. Agrīnajos brieduma gados indivīds attīstības gaitu. Agrīnajos brieduma gados indivīds parasti profesijas pabeidz apguvi, ieiet darba dzīvē, nodibina noturīgas pāra attiecības un rada bērnus. Psiholoģiski pieaugušana nozīmē jauna iekšējā atbildīguma iegūšana. Iekšējo autonomiju parasti iegūst apmēram 30 gadu vecumā.
No minētajām pārmaiņām psiholoģiski visinteresantākā ir noturīgu pāra attiecību dibināšana. Izrādās, ka šis dzīves posms nav vis gaidīta “laimes zeme”, bet liek mācīties pielāgošanos, līdz ar to patība var daudzveidīgi nobriest un bagātināties.
Pāra attiecībām nostiprinoties, abu indivīdu mijiedarbības priekšstati iegūst jaunu saturu. No abiem apmierinājumu var sagādāt tas, ka viņi nokļūst edipālā sāncenša loma. Tomēr priekšnoteikums tam ir spēja paciest cilvēcisko attiecību nepilnīgumu. Ja pret laulāto draugu vērstas perfekcionistiskas gaidas, tas apgrūtina kopdzīvi. Taču veiksmīga pāra attiecības ievieš skaidrību indivīdu seksuālājā identitātē. Pozitīva pieredze par sevi kā sievieti/māti un vīrieti/tēvu ir svarīgs pašvērtības balsts.
Noturīgas pāra attiecības jāuzņem kopīgas atbildība par divām dzīvēm, tas var aktivizēt atkarības un autonomijas konfliktu. Galējos gadījumos indivīdi pieredz, ka attiecības ierobežo viņu autonomiju, un tajā pašā laikā izjūt spēcīgu savstarpēju atkarību. Tad kopdzīve ir nemitīgi strīdi. Ja pāris izšķiras, viss apgriežas kājam gaisā. Abi cieš no vientulības, jo atšķirtības nomāktība pastiprina atkarību. Ja pāris atgriežas kopīgā dzīvē, viņu attiecības drīz vien atkal kļūst nesaticīgas. Tas atgādina nošķirtības krīzi izdzīvojoša bērna stāvokli, gan tuvas, gan distancētas attiecības ar sev svarīgu cilvēku šķiet nomācošas.…

Autora komentārsAtvērt
Atlants