Būtiski ir vērst uzmanību uz šādu uzskatu, ka sapratnē atrodas domās ietvertas zināšanas, nevis ārēji izsacītas zināšanas par principiem, taču šis arguments arī ir aplams, jo cilvēki piekristu apgalvojumiem, kas viņiem nav mācīti, pie tam neprasot citus pierādījumus un argumentus kā vien terminu izsakidrojumu un izpratni. Tādējādi īstenībā cilvēkus māca un viņi patiešām iemācās daduz ko tādu, ko viņi līdz šim nezināja. Cilvēki neapšaubāmi ir iemācījusīes vārdus un to nozīmi – te ne viens, ne otrs nav iedzimti. Šajā gadījumā tās nav visas iegūtās zināšanas, jo nedz idejas, par kurām ir kaut kas izteikts apgalvojumā, nedz nosaukumi to apzīmēšanai nav dzimuši reizē ar cilvēku, bet gan iegūti vēlāk.
Visbeidzot jāatklāj vēl viens arguments pret principu iedzimšanu: ierakstiem, ja tie būtu dabiksi un iedzimti nospiedumi, būtu visskaidrāk un visspilgtāk jāparādās tajos cilvēkos, kuriem pagaidām nav ne mazākās nojausmas par tiem. Manuprāt, tas ir drošs pierādījums, ka principi nav iedzimti, jo vismazāk tie ir zināmi tieši tiem cilvēkiem, kuros, ja principi būtu iedzimti, tie atklātos vispēcīgāk un visspilgtāk.
…
