Ekonomikas funkcionēšana sākas ar cilvēka vajadzībām, ar nepieciešamību tās apmierināt. Cilvēku vajadzības ir ļoti dažādas un ir atkarīgas no cilvēka personības, sociālā stāvokļa, vecuma, profesijas un daudziem citiem apstākļiem. Kā paskaidro autore V.Bikse, vajadzības ir vēlmju izpausmes forma atbilstoši cilvēka individualitātei, kultūrai un sabiedrības attīstības līmenim. Tās var iedalīt vairākās grupās. Ir vajadzības, kas cilvēkam ir nepieciešamas, lai izdzīvotu – fizioloģiskās vajadzības, arī vajadzības pēc drošības un brīvības ir neaizstājamas lietas cilvēku dzīvē. Sociālo un garīgo vajadzību apmierināšana ir pamatā cilvēku personības attīstībai, viņa spēju izpausmei. Šajā grupā ietilpst vajadzības pēc darba, izglītības, saskarsmes ar cilvēkiem. Ļoti svarīga ir arī vajadzība pēc pašizteiksmes, pašrealizēšanas. Vēl vajadzības var dalīt absolūtās jeb potenciālās un sociāli ekonomiskās vajadzībās (jeb vēlmes, kuras atbilst maksātspējai). Visu šo vajadzību apmierināšanu nodrošina tirgus, kas piedāvā atbilstošas preces un pakalpojumus. Mūsdienās attīstītās valstis ražo vismaz 100 miljonu dažādu nosaukumu materiālos labumus un to skaits nepārtraukti aug.
Balstoties uz cilvēka konkrētām vajadzībām, ražotājs pieņem lēmumu, kāda prece un cik daudz tam jāražo, kā to izdarīt un kas saražoto preci patērēs. Tie visi ir ekonomikas pamatjautājumi, kas īsākā formā izskatās tā – ko ražot?, cik daudz jāražo?, kā ražot?, kam ražot?. …
