| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| 1. | Mitoloģiskā tēla funkcijas | 3 |
| 2. | Ūsiņa attiecības ar citiem mītiskajiem spēkiem | 3 |
| 3. | Ūsiņa attiecības ar cilvēku pasauli | 3 |
| 4. | Iespējamais vizuālais atveidojums | 4 |
| a) | Personifikācija | 4 |
| b) | Grafiskās zīmes | 4 |
| 5. | Citāti no folkloras avotiem | 4 |
| a) | Tautasdziesmām | 4 |
| b) | Pasakās un teikās | 5 |
| c) | Ticējumos un mīklās | 5 |
| Izmantotie uzziņas avoti | 7 |
3. Ūsiņa attiecības ar cilvēku pasauli.
Visciešākā saistība no cilvēku pasaules, Ūsiņam ir ar zemniekiem, kas savus zirgus viņam uztic pilnībā. Nozīmīga vieta tradīciju aprakstos tiek veltīta upurēšanai Ūsiņam. Ūsiņam upurē melnu gaili ar deviņiem cekuliem un sarkanām kājām. Gaiļa asinis tiek tecinātas zirga silē tieši uz auzām, kā arī gailis jāvelk trīs reizes pa zirga muguru, tad zirgi būs brangi. Pastāv ticējums, ka asinis, kas atdotas Ūsiņam, svētī visus mājas kustoņus.
Jurģi jeb Ūsiņa diena pēc tradīcijas bija ta diena, kad kalpi, gājēji un nomnieki mainīja dzīves vietu, pārceļoties pie cita saimnieka. Tāpēc tautā Jurģus nereti sauc par maiņas dienu un mietošanās dienu.
4. Iespējamais vizuālais atveidojums.
Personifikācija
Ūsiņš kā dievība ir, iespējams, vienīgā personificētā gadskārtu dievība. Ūsiņu dažkārt dēvē par tēvu, tiek minēti arī viņa dēli. Priekšplānā ir Ūsiņa saistība ar pavasari, zemnieku jaunā gada dzīves rituma sākumu un ar viņa rūpēm par zirgiem.
…
Darbā minēta Ūsiņa nozīme un funkcijas latviešu mitoloģijā, iespējamais vizuālais atveidojums, attiecības ar cilvēku pasauli, citāti no folkloras avotiem.
