Domas atkal un atkal atgriežas pie redzētā un nonākt pie slēdziena, ka izrāde ir panākusi savu – skatītājam vēl ilgi jādomā par to, jāspriež, jārunā un beidzot jāsecina, ka izrāde nemaz nebija tik slikta, kā sākumā šķita. Ka sieviete ir daudzšķautņaina, neviendabīga, kontrastējoša, ka sievietes garīgā pasaule iemieso vairākas sievietes dabas. Tieši tāpēc, šī liriskā izrādes doma neiegrimst pamatīgos apcerējumos un ir dažādu žanru sajaukta kompozīcija.
Un tomēr, man pietrūka dziļums, ko dotu ilgāka uzkavēšanās kādā no sievietes dabām vai ilgāks to skatījums. Ekrānā redzamais uzrunāja vairāk par klātienē notiekošo. Taču tas nenozīmē, ka šī izrāde nav redzēšanas vērta! Būs gan izbrīna momenti, gan smieklu brīži, kurus iemiesos aktrises biežās pārvērtības!
…
