Kreativitāte – spēja ar imaginācijas palīdzību aptvert lietas jaunā skatījumā, ir „oriģinalitāte”, prasme atrast kaut ko jaunu, „izgudrot”, piemēroties jaunām, neparastām situācijām („fleksibilitāte”), arī spontāna uztveres spēja, ar vien vārdu sakot, „radīt kaut ko jaunu”. (Hibnere, 1998: 10)
Kreativitāte – radošums, kas nodrošina izcilus, neordinārus risinājums, tā tāpat kā intelekts, tikumība, fiziskā un estētiskā attīstība ir personības būtiska vērtība. Tā nepieciešama visos darbības veidos. (Hibnere, 1998: 169)
Kreativitāte – cilvēka radošās spējas, kuras var izpausties domāšanā, jūtās, saskarsmē, atsevišķos darbības veidos vai arī raksturot personību kopumā un/vai tās atsevišķās puses, darbības produktus, to radīšanas procesu.
Kreativitātes iezīmes – psihes iekšējie stāvokļi – darbības motivācija, vērtību orientācija, iedvesma, inspirācija. Tie noved pie produktīvas domāšanas rezultātiem – atklājumiem, jaunām idejām vai skatījumiem. Šāda radoša darbība ir mākslinieciska darbība pieaugušā un bērna dzīve, kas palīdz rast risinājumus iepriekš nezināmās – nestandarta situācijās. (Hibnere, 1998: 11)…
