Senos laikos mājas sirds bija pavards, pēc laika par tādu pārtapa pamatīgs galds, pie kura vakaros sēdēja visa ģimene. Bet tagad gandrīz katrā ģimenē par mājas centru ir pārvērsts televizors, dators. Cilvēki dzīvo līdzi ekrāna varoņiem. Tā dzīvoklis pārvērties par caurstaigājamu sētu, kurai cauri bez klauvēšanas un pieteikšanās nāk visi bez izņēmuma: gangsteri, varmākas, slepkavas un parasti blēži – tātad personas, ar kurām normāls cilvēks nekad savā mūžā negribētu satikties.
Zinātnieki uzskata, ka ar savām domām cilvēks veido savu ģenētisko aparātu. Un ģenētiskajam aparātam nemaz nav vienaldzīgi tas, par ko cilvēks domā, ko lasa un par ko runā. Turklāt DNS neatšķir, vai cilvēks saskaras ar dzīvu cilvēku vai ar seriāla varoni – kā viens, tā otrs atstāj iespaidu uz iedzimtību. Katrs izrunāts vārds ir ģenētiskā viļņa programma, kas maina cilvēka dzīvi.
Cilvēka pārdzīvojumi pie televizora, kad viņš skatās šausminošus kadrus, kas piesātināti ar agresiju, varmācību, nāves ainām un perversijām, ir tik graujoši, ka cilvēku iztukšo. Tāpēc ikdienas dzīvē cilvēks kļūst aukstasinīgs, vienaldzīgs, atsvešinājies.
It sevišķi postoši varmācības un sekas ainas iedarbojas uz bērna psihi. Sociologi uzskata, ka mūsdienās galvenais bērnu un pusaudžu audzinātājs ir tieši televīzija, datorspēles., jo vecāki ir aizņemti. Televīzija, datorspēles rada ilūziju pasauli. It kā viegla narkotika, kas gluži kā heroīns vai morfijs rada atkarību. …
