| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| 1. | LATVIJAS SAIMNIECISKIE SEKTORI (IESTĀDES VAI ORGANIZĀCIJAS DAĻA AR NOTEIKTU SPECIALIZĀCIJU) UN SEKTORU NACIONĀLĀ NOZĪME | 3 |
| 1.1. | APSTRĀDĀJOŠĀ RŪPNIECĪBA | 3 |
| 1.2. | TRANSPORTS UN SAKARI | 3 |
| 1.2.1. | Autotransports | 4 |
| 1.2.3. | Dzelzceļa transports | 4 |
| 1.2.4. | Sakari | 5 |
| 1.3. | BŪVNIECĪBA | 5 |
| 1.4. | ENERĢĒTIKA | 6 |
| 1.4.1. | Attīstības aktualitātes | 6 |
| 1.4.2. | Energoapgāde | 6 |
| 1.4.3. | Elektroapgāde | 6 |
| 1.5. | LAUKSAIMNIECĪBA | 7 |
| 1.6. | IEKŠZEMES TIRDZNIECĪBA UN MAKSAS PAKALPOJUMI | 8 |
| 1.7. | TŪRISMS | 8 |
| 1.8. | INFORMĀCIJAS TEHNOLOĢIJAS | 9 |
| 2. | TIRGUS FORMAS | 9 |
| KAPITĀLA UN ZEMES TIRGUS | 9 | |
| FINANSU TIRGUS ATTĪSTĪBA LATVIJĀ UN PASAULĒ | 10 | |
| RAŽOŠANAS RESURSU (FAKTORU) TIRGUS | 11 | |
| Resursu tirgus specifika | 11 | |
| 3. | CENU MEHĀNISMS SAIMNIECISKO PLĀNU KOORDINĒŠANĀ, SASKAŅOŠANĀ | 11 |
| FINANŠU PLĀNOŠANA UZŅĒMUMĀ | 11 | |
| 4. | NAUDAS FUNKCIJAS | 12 |
| NAUDAS FUNKCIJAS | 12 | |
| Maiņas līdzeklis | 12 | |
| Vērtības mērs | 12 | |
| Apgrozības līdzeklis | 12 | |
| Maksāšanas līdzeklis | 12 | |
| Uzkrāšanas līdzeklis | 12 | |
| Pasaules nauda | 12 | |
| Naudas apgrozība | 13 | |
| 5. | STARPTAUTISKO NORĒĶINU SISTĒMAS NEPIECIEŠAMĪBA, PASAULES VALŪTU SISTĒMAS | 13 |
| JAUNA VALŪTA – EIRO | 13 | |
| LATS UN CITAS VALŪTAS | 13 | |
| Latvijas lats | 13 | |
| SDR | 13 | |
| Eiro | 14 | |
| Citas valūtas | 14 | |
| 6. | MAIŅAS KURSU VEIDOŠANĀS | 14 |
| VALŪTAS KURSI UN TO IZMAIŅU IETEKME UN VALŪTAS DARĪJUMIEM | 14 | |
| IZMANTOTĀ LITERATŪRA | 15 |
Sākot ar 1996. gadu, rūpnieciskā izlaide pieaug, sevišķi strauji – par 17% tā palielinājās 1997. gadā. Nelabvēlīgi Latvijas rūpniecību iespaidoja Krievijas ekonomiskā krīze. Eksporta iespēju samazināšanās dēļ 1998. gada beigās nācās sašaurināt Latvijas rūpniecības produkcijas izlaidi. Sākot ar 1999. gada beigām, tā pakāpeniski palielinās. Kopumā 1999. gadā rūpniecības produkcijas izlaide bija par 6% mazāka nekā 1998. gadā (skatīt 1.1tabulu). Tas jāvērtē kā diezgan ievērojams samazinājums vēl jo vairāk tāpēc, ka 1998. gada pēdējos ceturkšņos ražošanas apjomi jau bija samazinājušies Krievijas finansiālās krīzes dēļ.
1999. gadā produkcijas izlaide samazinājās gandrīz visās rūpniecības nozarēs, izņemot kokapstrādi un metālu ražošanu. Visstraujāk ražošanas apjomi saruka ķīmiskajā rūpniecībā, kuras eksports galvenokārt ir saistīts ar NVS (neatkarīgo valstu savienība) valstu tirgiem un eksporta īpatsvars tās izlaidē sastāda gandrīz 2/3 daļas. 2000. gada deviņos mēnešos rūpniecības ražošanas apjomi bija par 3,8% lielāki nekā 1999. gada attiecīgajā periodā. Pieaugums panākts, galvenokārt palielinoties kokapstrādes, kā ari metālu, metālizstrādājumu un mašīnbūves nozaru produkcijas izlaidei. Savukārt pārtikas un ķīmiskajā rūpniecībā ražošanas apjomi turpināja samazināties.
Transports un sakari ir nozīmīga valsts tautsaimniecības pakalpojumu sektora nozare, kura 1999. gadā veidoja 16,3% no kopējās pievienotās vērtības. 2000. gadā, palielinoties tranzītpakalpojumu apjomiem, pieauga arī nozares izlaide – par 4,7% 2000. gada deviņos mēnešos salīdzinājumā ar iepriekšējā gada šo pašu periodu.…
tautsaimniecība izmantota komerczinību kursā
