Vai esat kādreiz padomājuši, kas izglītotam skatītājam visvairāk patīk kinofilmās? Mana versija būtu – tas, ka filmās ikreiz tiek attēlotas lietas, kas dzīvē nav pat iespējamas; un tajās sastopamā pilnīga dabaszinātņu teoriju ignorance turklāt.
Fakts, ka radošam cilvēkam (scenārija autoram, un arī žurnālistam) būtu jāzin viselementārākās patiesības, ir neapstrīdams. Par Trubecka – Luņķa “viļņiem, kas vēlās pāri molam un strauji kā domkrats gāzās lejup” gandrīz gadsimtu atpakaļ ironizēja Ilfs un Petrovs.1 Nekas nav mainījies. Mūsdienu izglītotam cilvēkam aizejot uz kino ir pat jāaizmirst savas zināšanas, lai tās vienkārši netraucētu. Pie tam nerunāsim par filmām, kas stāsta par izdomātām pasaulēm un laikiem, arī ikdienas situāciju scenāriji ir “krītošu domkratu” pārpilni.…
