"Spēļu teorija" ir zinātne par stratēģiju, kuras mērķis ir noteikt, kādas darbības dažādiem "spēlētājiem" - vai tie būtu tirdzniecības partneri, darba devēji, arodbiedrības, - ir jāveic, lai nodrošinātu sev labvēlīgāko rezultātu.
To ir iespējams izmantot ekonomikas modelēšanas un optimizācijas procesā. Modernās spēļu teorijas aizsācēji ir amerikāņu ekonomisti Neimans un Morgesterns ar darbu „The Theory of Games and Economics Behaviour” (1944). Spēļu teorija pētī savstarpēji saistītu tirgus dalībnieku izvēles problēmu ekonomisko lēmumu pieņemšanas procesā. Kaut gan tajā funkcionē objektīvas sakarības, tomēr nenoteiktības faktors ir jūtams.
Šinī gadījumā ar terminu spēle saprot konfliktu situācijas, vienkāršotu matemātisko modeli. Atšķirībā no reāla konflikta spēle noris pēc noteiktiem noteikumiem, kas precīzi nosaka spēles dalībnieku tiesības un pienākumus, kā arī spēles rezultātu.
Konfliktējošās puses sauc par spēlētājiem, viņu spēles etapu par partiju, spēlētāja darbības izvēli par gājienu.
Spēlē piedalās vismaz divi dalībnieki (divas puses), kuri cenšas sasniegt vai nu pilnīgi, vai arī daļēji atšķirīgus (pretējus) mērķus.…
