Pēc maltītēm parasti jūtam fizisku un emocionālu apmierinājumu. Izsalkums ir remdēts, iestājusies sāta sajūta, taču reizēm gribās nemitīgi ēst un ēst. Kāpēc tā?
Ēdiena sašķelšanās un pārstrāde notiek gremošanas traktā, taču sāta sajūtas rašanās mehānismā iesaistās ne tikai kuņģis, bet arī tauku šīnas un smadzenes. Šo parādi organismā diriģē divi hormoni – leptīns un grefīns. Kad vēders ir piepildīts, notiek divi procesi. Pirmais – kuņģa augšējās daļas receptori sūta signālus smadzenēm, informējot, ka ēsts ir gana. Otrais – tauku šūnas (un nelielā daudzumā arī kuņģis) sāk pastiprināti izdalīt leptīnu. Tas ir sarežģītas uzbūves hormona – olbaltumviela, kas nomāc apetīti. Leptīns no tauku šūnām nonāk asinsritē, kur saistās ar receptoriem, nomācot apetītes centru, bet arī stimulē simpātisko nervu centru, līdz ar nedaudz paaugstinās asinsspiediens, paātrinās sirdsdarbība un palielinās termoģenēze. Pateicoties termoģenēzei, enerģija, kas uzkrāta taukaudos līpīdu veidā, var tikt pārveidota par siltumu, vienkāršākiem vārdiem runājot, leptīns var palīdzēt samazināt tauku šūnu lielumu. Leptīns ietekmē arī menstruācijas. Ja tā sekrēcija nav pietiekama, var tikt traucēta regulācija. Savukārt, kad kuņģis ir tukšs, tas sāk izdalīt grelīnu. Tas nonāk asinsritē, ceļo uz galvas smadzenēm, radot izsalkuma sajūtu. Grelīnu dēvē arī par bada hormonu, to tieši grelīna ietekmē rodas pastiprināta ēstgriba.…
