Dīves gaitas.
Cilvēku dzīve viduslaikos bija nesaraujamām saitēm saistīta ar dažādiem reliģiskiem priekšrakstiem un normām. Tās gaita bija pakļauta kanonam, kas pieļāva brīvību tikai ierobežotā telpā. Dzimšana, bērnības gadi, mācīšanās, studijas, laulības kā arī kontakti kopienas ietvaros – tas viss bija iepriekš noteikts.
Mājoklis.
Sākotnēji celtās mājas bija ļoti primitīvas: parasti tās bija taisnstūrveida celtnes no koka vai māla, kas bija pa pusei ieraktas zemē. Tādas mājas jau cēla esošo apbūvēto vietu vai villu tuvumā. Zemnieku saime dzīvoja saspiesti vai nu zem viena jumta ar lopiem vai nu atšķirti no tiem. Saspiestība pieauga ziemas mēnešos, jo aukstums lika cilvēkiem meklēt citam cita tuvumu.
Mājas cēla no koka, jumtus noklāja ar salmiem, niedrēm vai lubiņām. Telpas bija tumšas logu nebija. Nedaudz gaismas iespīdēja pa nelielām atverēm, kuras tika nodrošinātas ar koka režģi, ko ziemā aukstuma dēļ aizbāza ar salmiem.
Grīda bija no māliem, sienas – no apaļiem baļķiem vai pildrežģa. Pavards bija atklāts, tikai viduslaiku beigās parādījās krāsnis. Dūmi tika izvadīti caur spraugām sienā vai caur durvīm. Par gaismas avotu kalpoja sveķains priedes skals vai kāds cits primitīvas gaismeklis.
…
