Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 12.03.2008.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 3 vienības
Atsauces: Nav
  • Referāts 'Pauls Jurevičs', 1.
  • Referāts 'Pauls Jurevičs', 2.
  • Referāts 'Pauls Jurevičs', 3.
  • Referāts 'Pauls Jurevičs', 4.
  • Referāts 'Pauls Jurevičs', 5.
  • Referāts 'Pauls Jurevičs', 6.
  • Referāts 'Pauls Jurevičs', 7.
  • Referāts 'Pauls Jurevičs', 8.
  • Referāts 'Pauls Jurevičs', 9.
  • Referāts 'Pauls Jurevičs', 10.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads. Komunisma un Kristiānisma sarežģītās attiecības    3
  Biogrāfija. Pauls Jurevičs    3
1.daļa.  Seno un moderno komunistisko mācību dažādie pamatojumi    4
2.daļa.  Modernā sociālisma sākotnējā reliģiski ētiskā inspirācija    5
3.daļa.  Marksa mēģinājums balstīties vienīgi ekonomiskās dzīves dialektikā    6
4.daļa.  Marksa pievēršanās sociālismam kristīgās kultūras ietekmē    7
6.daļa.  Marksisma iekšējās pretrunas    7
7.daļa.  Sociālisma sākotnējo mērķu aizmiršana un kustības deģenerācija    8
8.daļa.  Komunisma un fundamentālisma nonākšana fundamentālā opozīcijā    8
  Kopsavilkums    9
  Izmantotā literatūra    10
Darba fragmentsAizvērt

Komunisma un Kristiānisma sarežģītās attiecības.

Šajā darbā P.Jurevičs iedziļinās tēmā par komunisma un kristietības ciešajām attiecībām, norādot uz marksisma reliģisko ievirzi. Par to ko kāpēc Marksisma ideoloģija neiedarbojās, ieguva pilnīgi pretēju efektu.
Darbs sastāv no 8 daļām, kuras ir savstarpēji saistītas un kopumā arī atspoguļo kristietības un komunisma saistību, tā pozitīvas un negatīvas iezīmes, caurskata tās 20 gs. beigu laika posmā.
Turpmāk apskatīšu kopumā 7 nodaļas, katru nodaļu atsevišķi izanalizējot, meklējot tās galveno domu, uzskatu un apkopojot tajā svarīgāko.

Pauls Jurevičs

Latviešu filozofs, dzimis 19.11.1891 Rīgā. 1902. g. Beidzos elementārskolu, 1909. Rīgas pilsētas reālskolu. 1909. – 1912. g. Strādā par mājskolotāju Kurzemē un Latgalē. 1912. g iestājas Tērbatas universitātē, vēstures un filoloģijas fakultātes klasiskajā nodaļā. Studē seno filozofiju profesora J. Oša vadībā. 1917. g. par darbu: „Platona ideju mācība” universitāte piešķir zelta medaļu. 1918. g. Iztur iestājeksāmenu Maskavas universitātē un iestājas tajā. Vēlāk no 1944. gada emigrācijā, dzīvo Austrālijā. Viņš ir Bergsona koncepcija piekritējs, pētījis Platona mācību, Heidegera un Solovjova filozofiju, Dostojevska darbību, arī Latvijas filozofiju un kultūru. Iedziļinājies tēmā par komunisma un kristietības attiecībām, norādot uz marksisma reliģisko ievirzi. Ticis analizēts arī angļu pozitīvisms.…

Autora komentārsAtvērt
Atlants