Ūdeņradis periodiskajā tabulā ir pirmais elements. Tā atoma kodolā ir viens protons. Ap kodolu kustas viens elektrons.
Savu vienīgo elektornu ūdeņraža atoms viegli atdod ķīmiskās saites veidošanai. Tad no ūdeņraža atoma paliek pāri tikai protons. Parasti to sauc par ūdaņraža jonu H+. Te saskatāma lidzība ar sārmu metālu elementiem. Ūdeņraža atoms var elektronu arī pievienot, un tad rodas H-. Te savukārt var saskatīt līdzību ar halogēniem. Tāpēc ūdeņradi mēdz ievietot gan IA, gan arī VIIA grupā. Ūdeņraža oksidēšanās pakāpe savienojumos ir +1. Izņēmums ir hidrīdi, kuros ūdeņraža oksidēšanās pakāpe ir –1, piemēram, LiH, BeH2.
Taču ūdeņraža atoma kodolam (protonam jeb ūdaņraža jonam H+) ir tieksme iegūt ap sevi stabilo hēlija atoma divelektronu čaulu.…
