Dabiskam ūdenim piemīt spēja pašam attīrīties un atjaunoties. Tas notiek Saules radiācijas ietekmē ar baktēriju, sēņu un aļģu palīdzību, mineralizējoties ūdenī ienestām organiskajām vielām un atmirstot ienestajām baktērijām. Tas ir sarežģīts process, kurā noārda vai arī no ūdeņiem izdala piesārņojošas vielas. Notekūdeņu dezinfekcija savukārt iznīcina vai nonāvē tajos esošos patogēnos mikroorganismus.
Izšķir rūpnieciskos un komunālos jeb sadzīves notekūdeņus. Lauksaimniecības uzņēmumu notekūdeņi pēc sava sastāva var līdzināties gan rūpnieciskajiem, gan arī komunālajiem notekūdeņiem. Nokrišņu veidotos notekūdeņus pilsētās pareizāk būtu pieskaitīt vājam rūpnieciskajam piesārņojumam.
Lai nodrošinātu piesārņoto ūdens pašattīrīšanos, tie stipri jāatšķaida ar tīru ūdeni. Ja piesārņojums ir tik stiprs, ka ūdens pašattīrīšanās nenotiek, lieto speciālas metodes netīro notekūdeņu attīrīšanai. Pēc sava fizikālā stāvokļa notekūdeņos atrodami neizšķīduši koloidāli un izšķīduši sārņi. Pazīstamas dažādas notekūdeņu attīrīšanas metodes, kuras parasti lieto ne atsevišķi, bet kombinēti. Praksē notekūdeņu attīrīšanas metodes dala:
mehāniskās,
ķīmiskās,
bioloģiskās.
…
