Dzejnieks atstājis četrus nelielus dzejoļu krājumiņus: „Nezināmajai” – izdots 1923. gadā, „Aizejošais”, „Skūpsti” un „Naktis”- izdots 1929. gadā.
• 1929. gadā par dzejoļu krājumu Nakts saņēmis Kultūras fonda balvu.
Klasiski skaidrā un tīrā formā, īsās, lakoniskās četrrindes šajos darbos izskan viņa traģiskais mūžs. Atmirdz Nezināmās, Svētās, Mūžam meklētās, bet nekad neatrodamās sievietes tēls, kuras atblāzma tomēr uz brīdi uzspīd arī katras zemes sievietes acīs.
Tāpat kā Aleksandram Blokam Daiļā dāma, kā Fricim Bārdam Zvaigžņu meita, Jānim Akurateram Neatrastā, Jānim Ziemeļniekam dzīvē un dzejā bija ienākusi Nezināmā. Seja ko visu mūžu licis meklēt kāds nezināms spēks.
Pirmajos divos Ziemeļnieka Krājumos vēl daudz gaismas un viegluma un dzīve kā karogs sauc mirdzošos augstumos un sola raibas ainas, jūtams noreibuma un cerību apstarots, bet divos pēdējos pārsvaru gūst neremdināmas sāpes, grūtsirdība un nāves nojautas.
Jānim Ziemeļniekam ar viņa cildeno un apskaidroto liriku ir sava vieta un loma latviešu literatūrā. Daudzi viņa dzejoļi folklorizējušies, tos dzied tauta, autora vārdu nemaz nezinot. Tie tiek citēti dienasgrāmatās, izdziedāti atkal un atkal, gluži vienkārši iesējas un paliek cilvēku atmiņā.
…
