Pirmā nodaļa
Stāsts sākas ar to, ka Vaipuldaņju bērnībā tik tikko nenogalināja pūšļotājs. Pūšļotājs cilšu iedzīvotājiem ir kā spēcīgs burvis. Viņš palika dzīvs, lai varētu izstāstīt. Viņš ar māti, vectēvu un jaunāko brāli devās pārgājienā uz Sentvidžeona kalnu, apjautāties, kad viņa tēvs varētu būt atpakaļ no ceļojuma.
Viņi gāja un gāja, gāja un gāja. Atvilkuši elpu, gāja atkal, ceļā medīdami, draiskodamies, smiedami un laimīgi. Vakarā viņi sasniedza Sentvidžeonu. Apmetās pārnakšņot. Tad Vaipuldaņjam palika nelabi, kad vectēvs paskatījās uz viņu, nočukstēja vienu pašu vārdu: ”Maravorīna!” Vectēvs domāja, ka zēns ir tīšām saindēts, viņš vēlreiz izsvēra visus simptomus un paziņoja:” Vaipuldaņja ir nodziedāts.” Ģimene centās viņu glābt, bet neveiksmīgi. Zēnu izārstēt varēja tikai kāds cits, spēcīgāks pūšļotājs. Nodziedāšana nozīmē to, ka kāds burvis ir cilvēku nolādējis. Māte pēkšņi atcerējās par Gudživu - ģimenes draugu, viņu pūšļotāju. Viņam izdevās aborigēnu izglābt. …
