Jēdziens „humānisms” nāk no latīņu jēdziena „humanus” - „cilvēcisks” un apzīmē uzskatu sistēmu, kas ap 15. gadsimtu veidojas Eiropā. Šis sistēmas centrā ir cilvēks, tā vērtības, prasības, pretēji viduslaiku uzskatu sistēmai, karas centrā bija Dievs (Tilde...).
Humanisms balstās uz tādiem universāliem jēdzieniem, kā taisnīgs un netaisnīgs, pareizs un nepareizs un tml. Kā filozofijas kategorija, humānisms ir cieši saistīts arī ar racionālismu, kurš tāpat kā humānisms noraida transcendentālus (reliģiskus, nepierādāmus) pasaules kārtības un cilvēka lomas pasaulē skaidrojumus. Humānisms skaidro, ka ne Dievs, ne kāda absolūta ideja vai substance, bet tikai pats cilvēks ir pasaules un sabiedrības kārtības vienīgais noteicējs. Taču tas nenozīmē, ka humānisms ir tuvs ateismam, jo humanisti uzskata, ka Dievs ir dabas sastāvdaļa, kas radīja cilvēku „pēc sava ģīmja un līdzības”.…
