Stāstītāja vēstījumā bieži vien ir jāattēlo gan kādas citas personas, gan arī paša stāstītāja runa vai domas. Šāda attēlojamā runa vai domas atšķirībā no stāstītāja vēstījuma ir cita runa. Cita runu var attēlot vai nu tieši - vārds vārdā, vai arī netieši, atstāstot tikai tās saturu. Cita runas attēlošanai valodā ir īpašas sintaktiskas konstrukcijas: tiešā runa, netiešā runa un noģiedamā runa.
Tiešā runa ir kādas personas vai paša stāstītāja runas vai domu iespējami pilnīgs attēlojums ar visām šīs runas leksiskām, sintaktiskām un stilistiskām īpatnībām. Tiešo runu galvenokārt lieto sarunu un daiļliteratūras valodā.
Bet skaļi viņš teica: "Saprotama lieta, lai viņš taisa karieti."
"Man taču ar savu palīgu būs darba pilnas rokas," Kaspars raizējas.
"Ek, tad ta būtu mazgāšanās," Late, ar roku pa spaini plančodama, iesaucās, "kad tikai pirtiņa bijusi tuvāk."
Attēlojamā tiešā runa var būt ietverta gan vienā, gan vairākos teikumos.…
