-
Igaunijas pāreja uz eiro
Rezultātā, tika atlasīti divi laikraksta numuri, viens decembra mēneša un viens janvāra. Šajos numuros bija atvēlēts pa vienam rakstam saistībā ar šo tēmu. Atšķirība bija tāda, ka decembra numurā, kad Igaunijā vēl nebija ieviests eiro šim jautājumam tika atvēlēts vesels atvērums, kurā bija iespējams izlasīt gan par to, ka Igaunijas iedzīvotājus satrauc cenu kāpums, gan par priekšnoteikumiem, kas jāizpilda, lai varētu pāriet uz eiro, kā arī daži interesanti fakti un tehniskas lietas u.c. Savukārt janvāra izdevumā bija viens raksts, kas nebūt nebija pa visu atvērumu un bija veltīts tam, lai pateiktu, ka Igaunijā ir konstatētas viltotas eiro banknotes.
Ārzemju ziņu izvēle tiek balstīta uz devianci, kas ir kaut kas neparasts, ievērojams, sensacionāls. Šī deviantā notikuma rezultātā notika sociālas izmaiņas, ko medijs arī apstiprināja. Kā arī šeit parādās, ka medijs nosaka, cik svarīga šī ziņa ir, attiecīgi pirms ieveišanas tas bija svarīgs notikums, savukārt pēc, tas vairs nav nekas unikāls.1 Manuprāt, ārzemju ziņu izvēle nebalstās vienu uz devianci, bet arī uz valsts ārpolitikas nostādnēm. Vadis Zatlers uzsvēra, ka „Latvijas galvenais vidēja termiņa mērķis ārlietās ir politiskās un ekonomiskās konkurētspējas atgūšana. Tas ir uzdevums, ko var paveikt tikai tad, ja valsts ārējā darbība ļoti cieši sasaistās ar to, kas notiek valstī iekšienē.” 2Šī nostādne pauž domu, ka, lai Latvija spētu augt un attīstīties ir nepieciešams saskņot kā ārējās darbības, tā to, kas notiek valsts iekšienē, kas parādā tiekšanos uz harmoniju un vēlēšanos radīt par sevi labu iespaidi, attiecīgi lai saglabātu labas attiecības ar kaimiņvalsti, Latvijai ir svarīgi, kas notiek Igaunijā un rīkoties atbilstoši situācijai.…
tēmu „Igaunijas pāreja uz Eiro: „Dienas” satura analīze, izmantojot Šumeikeres un Rīsa pieeju” esmu sašaurinājusi laikā un telpā. Proti, apskatīju „Dienas” laikrakstus divu nedēļu laika periodā, ņemot vienu nedēļu pirms jaunā gada un vienu nedēļu pēc. Laikrakstus atlasīju pēc tā, vai dotajā numurā bija ievietots raksts saistībā ar Igaunijas pāriešanu uz eiro. No Šūmeikres un Rīsa pieejas izvēlējos ideoloģijas ietekmes modeli, lai izanalizētu kāda daļa no žurnālistu paustā satura ir brīva viedokļa izteikšana un, cik lielā mērā saturs tiek ietekmēts ar ideoloģijas palīdzību, jo nepietiek ar „demokrātijas saukli, lai valsts nodrošinātu patiesa demokrātisma principus. Ideāla formula joprojām nav atrasta, meklējot taisnīgu politisko sistēmu, kura nodrošinātu ideālus apstākļus mediju komunikācijai un demokrātisma pilnveidošanai valstī. Politiski lēmumi mēdz arī ierobežot izteikšanās brīvību, līdzdalības garantijas un brīvību publiskā viedokļa veidošanu.” Šīs problēmas analīze ļautu novērot vai „Dienas” saturā ir vērojamas ideoloģijas iezīmes, tāpat arī ļautu izvairīties no satura ietekmes uz mani pašu un spētu ar daudz kritiskāku aci palūkoties uz medija radīto saturu.