Sadzīves notekūdeņu radītais vides piesārņojums lauku reģionos

Sadzīves notekūdeņu attīrīšana Latvijas lielākajās pilsētās tiek centralizēti organizēta. Notekūdeņi tiek savākti un daudzmaz nekaitīgā veidā novadīti uz attīrīšanas iekārtām, kur ar dažādām metodēm tiek maksimāli attīrīti un aizvadīti. Jautājums, protams, cik efektīvi šie procesi notiek atšķirīgās Latvijas pilsētās, taču šos objektus un to darbības efektivitāti regulāri kontrolē attiecīgās Valsts institūcijas.
Gluži atšķirīga situācija ir mazajās pilsētās un it īpaši lauku reģionos, kur nav nedz centralizētas sadzīves notekūdeņu savākšanas sistēmas, nedz arī to attīrīšanas sistēmas. Rezultātā daļa notekūdeņu neattīrītā veidā nonāk vidē: augsnē un ūdeņos. Ja arī ir vienota kanalizācijas sistēma, tad ne vienmēr ir arī kvalitatīvas ūdens attīrīšanas iekārtas. Turklāt izbūvēt vienotu kanalizācijas novadīšanas sistēmu un ūdeņu attīrīšanas staciju kādā pagastā būtu ļoti dārgi lauku rajoniem raksturīgās retās, izkaisītās apbūves dēļ.
Te nu rodas viena no daudzajām neatrisinātajām problēmām vides jomā Valstī. Sadzīves notekūdeņu savākšana un attīrīšana vai izvešana vietējā mērogā, ir pašu māju īpašnieku ziņā un notiek dažādā kvalitātē. Notekūdeņu uzkrāšanas bedres var nebūt pietiekami izolētas no apkārtējās vides un var rasties noplūde. Turklāt reālā situācija ir tāda, ka bieži vien šie notekūdeņi bez jebkādas attīrīšanas tiek aizvadīti projām un ieplūst meliorācijas grāvjos, pēc tam citās ūdens tilpnēs u.t.t., izraisot vispārēju vides piesārņošanos, ja augsnes un ūdens pašattīrīšanās spējas nespēj kompensēt un neitralizēt pievadīto piesārņojumu. Sliktākajā gadījumā, notekūdeņi, filtrējoties caur grunti nonāk gruntsūdeņos un var radīt piesārņojumu vietējās ūdens ieguves vietās – akās. Jāpiebilst, ka LR likumi nenosaka vietējas nozīmes ūdens avotu kvalitātes kontroli (MK noteikumi Nr 235. Dzeramā ūdens obligātā nekaitīguma un kvalitātes prasības, monitoringa un kontroles kārtība, Rīga, 2003. gada 29. aprīlī.). [1] Rezultātā piesārņojums ilgstoši var krāties ūdenstilpnē un patērētāji par to var arī nenojaust, ja vien neparādās pamanāmas izmaiņas ūdens organoleptiskajās īpašībās. …