-
Svētki un cilvēki "Straumēnos"
3. „Ļoti bieži Straumēnus apmeklēja kāds cits vīrs, kuru reiz sniegainā un klusā svētdienā ļaudis ieraudzīja pa vārtiem pagalmā ienākam. Viņš sacīja esam mālderis, un tā arī viņu iesauca, un neviens viņa patiešo vārdu vārdu nezināja pa tiem ilgajiem gadiem, kamēr viņš Straumēnos nāca un gāja.”
5. Uzdevums.
Kāda ir saimes attieksme pret šiem cilvēkiem?
„Visi šie trīs cilvēki, kas parādījās Straumēnos tikai reizi katrā gadalaikā, bija tomēr tik ļoti saauguši ar šo māju dzīves kārtību, ka viņus turēja par savējiem. Un, kā kokā no viena un tā paša stumbra dažreiz izaug zars, kas ne ar ko nelīdzinās pārējiem, tā arī viņi, no Zemgales cēlušies, atšķīrās no citiem, bet ļaudis viņos saredzēja tālu radniecību.”
6. Uzdevums.
Padomā, kāda nozīme ir šiem cilvēkiem mājas ritma veidošanā!
Pēc manām domām, šie cilvēki ieņem lielu nozīmi Straumēnu dzīvē. Viņi ir kā ģimenes sastāvdaļa. Lai arī viņi ir ciemiņi, taču varētu būt, ka viņi palīdz, piemēram, kādos darbos, iespējams, izklaidē jaunākās atvases vai arī pastāsta kādus jaunumus, par kuriem Straumenieši nemaz nezin.
…
Lieldienas Pirms Lieldienām tika uzkopta māja, gatavoti ēdieni un karinātas šūpoles. Sestdienas vakarā visi devās uz pirti. Lieldienu rīts sākās ar olu kaujām, pēc kurām sekoja lielā šūpošanās. Tad tika sagaidīti viesi, kuri ieradās taisni no baznīcas. Uz galda bija nolikts viss, ko pagatavoja svētku sestdienā. Pēc svētku mielasta vīrieši un sievietes sadalījās grupās. Vīrieši runāja par pavasara nodomiem, bet sievietes par visām istabas un kūts darīšanām. Jāņi Straumēnu mājās ieradās ciemiņi: sievietes ar lakatiņos iesietiem sieriem un vīrieši ar pudelēm kabatās, ko viņi visi ar dažādiem novēlējumiem nodeva saimniekam un saimniecei. Visi ciemiņi tika aicināti uz Jāņu klēti, kur tika apspriesti lauku darbi. Pēc tam, kad viss bija apspriests un govis izslauktas, viss pulks, skaļi līgodams, devās uz kalnu aiz mājām, kur tika aizdedzināta kārts ar pilnu malkas rumbu(to darīja Straumēns). Sāka skanēt līgodziesmas. Tur pat līdzās viņiem bija alus muca, kura ātri vien tika iztukšota. Pēc līksmošanas kalna galā, līgotāji devās uz klēti, kur sākās Jāņu maltīte.Uz galda bija cepta jēra gaļa ar kartupeļiem, cūku ribas, brūkleņu ievārījums un skābēti gurķīši, šķērsām pāri galdam gulēja liela cepta līdaka. Straumēnu saimnieks dalīja savas zāļu šņabja pudeles. No sākuma visi ēda klusēdami, bet pēc tam valoda kļuva aizvien skaļāka. Visi devās prom no rīta tikai tad, kad bija iztukšotas pēdējās glāzes.
