Džozefs Rotčailds savā darbā Valstis viduseiropas austrumos starp diviem pasaules kariem piekto nodaļu ir veltījis Dienvidslāvijas vēsturei 20-tajos , 30- tajos gados. Savā īsajā un samērā konspektīvajā darbā autors galveno uzmanību pievērš Dienvidslāvijas, kā valsts rašanās pamatnosacījumiem, kā arī aktīvi visas nodaļas garumā cenšas analizēt un pētīt politisko, sociālo un etnisko Dienvidslāvijas uzbūvi 20-tajos, 30- tajos gados. Dienvidslāvija, kā daudznacionāls valstisks veidojums, kas sastāvēja no vairākām lielām etniskām grupām(serbi, horvāti, slovēņi, maķedonieši, albāņi, rumāņi, ungāri, vācieši, u.c.) pēc autora domām bija viens no galvenajiem faktoriem, kas visu starpkara posmu grāva Dienvidslāvijas stabilitāti un veicināja tās politisko vājumu. Lai gan Dienvidslāvija pēc savas politiskās pārvaldes formas bija monarhija, un tās valdība centās ievērot etnisko neitralitāti, tomēr visus starpkara periodu, par dominējošo tautību valsts pārvaldes sistēmā palika serbi, kuri uzskatīja, ka viņiem pienākas zināmas privilēģijas par to, ka viņi tik sīksti un ar tik lieliem zaudējumiem ir cīnījušies 1. P.K. …
