Netālu no torņa, tad pašā tornī un Polijas galmā.
I skats – Novakare, Rosaura un Klarins atrodas vietā, ko vienā pusē ieskauj mežonīgi kalni, otrā tornis. Abu sarunā atklājas, ka tikko kā ieradušies no dzimtenes. Rosaura par sevi stāsta kā par vīrieti un nevēlas tālāk ņemt līdzi pavadoni, jo pietiktu jau ar savu gaušanos un skumjo seju. Klarins negrib piekrist un teic: „Lejup veldamies mēs kopā laužam ribas” (6) No miglā tērpta torņa izdzird kādu gaušanos, kas šķiet biedējoša, bet tomēr abi paslepus noklausās. Dzelzs durvis atveras, un tajās parādās Sihismunds, ieslēgts ķēdēs un tērpts zvēru ādās.
II skats - Viņa balsī ir izmisums un lūgums, jo nesaprot, kāpēc brīvībā dota strautam, zvēram, zivij, bet ne viņam. Rosauru tas aizkustina un viņa atklājas. Sihismunds vēlas viņu nogalēt, jo tā vilšus klausījusies. Klarins, savukārt, izliekas par kurlu. …
