Ģeogrāfiski Latvija atrodas graudaugu audzēšanai vidēji labvēlīgā zonā. Ievērojot to īpašo lomu kopējā pārtikas bilancē, graudkopībai Latvijas teritorijā vienmēr bijusi un arī turpmāk saglabāsies prioritāra nozīme.
Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati par lauksaimniecības kultūru sējumu platībām 2008. gadā, salīdzinot ar 2007. gadu, liecina, ka turpina pieaugt graudaugu sējumu platība. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu tā palielinājusies par 10.1 tūkst. ha jeb 2.0%. 2007. gadā iegūti 1.5 milj.tonnu graudu - lielākais kopievākums kopš 1991. gada. Salīdzinot ar 2007. gadu, novākts par 376.5 tūkst. tonnu graudu, kas veido pieaugumu 32.5% apmērā. Graudaugu vidējā ražība palielinājusies no 22.6 cnt no 1 ha 2007. gadā līdz 29.4 cnt 2007. gadā(15;8).
Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ziemāju graudaugu kopraža palielinājusies par 233.2 tūkst. tonnu jeb 38.3%. Ievērojami pieaugusi arī ziemāju sējumu kopējā platība – par 24.1 tūkst.ha jeb 11.4%. Turpina palielināties ziemas kviešu īpatsvars kopējā graudaugu sējumu platībā. 2008. gadā ar ziemas kviešiem apsēti 30.5% no visām graudaugu platībām (2007.gadā – 29.8%)(15;8).
Visām pirmās grupas labībām (rudziem, kviešiem, miežiem, tritikālei, auzām) ir kā ziemas, tā arī vasarāju formas. Latvijā no ziemāju labībām audzē ziemas kviešus, rudzus, un tritikāli. Mazāk izplatīti ir ziemas mieži, taču Rietumeiropas valstīs to sējplatības ir ievērojamas un nereti pārsniedz vasaras miežu apjomus.…
