Manā redzējumā, es vairāk sliecos uz reliģisko interpretāciju, jo es ticu zināmai nolemtībai, tomēr tādai, ko mēs spējam dzīves laikā zināmā mērā virzīt. Es ticu augstākam spēkam, jo esmu piedzīvojis pārāk daudz nejaušību, lai tās sauktu par nejaušībām, un es nevēlos ticēt, ka pēc nāves būs nebūtība un tukšums. Man gribās ticēt, ka aiz dzīves robežām nav gals, bet kaut kas augstāks. Es tiecos uzskatīt arī, ka introspekcija ir noderīgāka, lai skaidrāk noteiktu savus dzīves mērķus un izzinātu savas vēlmes un vajadzības, un matemātika, lai risinātu matemātiskās problēmas, bet ne īsti lai definētu cilvēku. Līdz ar to būtiskākās cilvēka definīcijas jeb būtību es klasifiētu trīs antropoloģijas sadaļās - teoloģiskā, anatomiskā jeb bioloģiskā un filozofiskā antropoloģijā.
…
