Tiesības ir cilvēka brīvības esamības forma

TIESĪBAS IR CILVĒKA BRĪVĪBAS ESAMĪBAS FORMA
Savas pārdomas iesākšu ar terminu „tiesības”, „cilvēks”, „brīvība, „esamība”, „forma”, būtības noskaidrošanu, kā arī šo jēdzienu interpretāciju un analīzi.
TIESĪBAS.
Prudons: “Tiesības ir katram piemītošā iespējamība prasīt
no citiem cienību pret cilvēku savā personā.
Pienākums izpaužas kā citu cilvēku cienīšana.”
Tiesībām nav vienas noteiktas definīcijas, nav vienota viedokļa, pastāv daudz un dažādu jēdziena “tiesības” definīciju, kuras bieži vien nonāk pat pretrunā viena ar otru.
Viens no galvenajiem tiesību rašanās faktoriem - “indivīda un sabiedrības problēma, viņu savstarpējo attiecību pareiza noregulēšana, kas ir visas sabiedrības pastāvēšanas pamats. Jāievēro arī tas, ka katrā indivīdā mājo divējādas tieksmes – egoistiskās un altruistiskās. Egoistiskās vērstas uz pašu indivīdu un viņa paša vēlmju apmierināšanu, bet altruistiskās vērstas uz sabiedrības vajadzību apmierināšanu. Tieši šīs indivīda īpašības nodrošina sabiedrības eksistenci, stiprina tās vienotību un individualitāti vienlaicīgi. Līdz ar sabiedrības attīstību, nostiprinās morāles normas, kas arī ir tiesību pamatā un veicina to attīstību.” Tādējādi tiesību izcelšanās pamatelementi ir cilvēku dabiskās vajadzības, sabiedrības apziņa, sabiedrības radītā tiesību ideja, sociālais taisnīgums un personas brīvība. Neatņemama sabiedrības un katra indivīda mijiedarbības parādība ir tiesības, tādējādi „mijiedarbojoties cilvēkiem, cilvēku grupām un apvienībām, veidojas savstarpējās attiecības, kuras gribot vai negribot veido kādas cilvēku grupas dabiskās tiesības.”
Tiesību attīstība iesākās senā pagātnē, tā turpināja attīstīties viduslaikos un nebeidz attīstīties un pilnveidoties arī mūsdienās. Pastāv daudz dažādu tiesību teoriju, kas radušās tiesību attīstības laikā. Tiesību jēdziens un uzskati par to ir ļoti mainījušies laika gaitā. Aristotelis uzskatīja, ka tiesības ir politiska taisnība, viduslaikos – dievišķa parādība, Ž.Ž.Ruso – vispārīga griba, R. Jērings – aizsargātas intereses, Z. Petražickis – imperatīvi – atributīvas emocijas, juridiskais pozitīvisms – valsts priekšraksts, pavēle utt., V.Nersesjancs - tiesības ir brīvības esamības forma, R.Livšics - tiesības ir normatīvi nostiprināta un realizēta taisnība. K.Horns – valsts garantēto vispārējo normu kopums cilvēku kopdzīves regulēšanai. Rietumu juridiskajā literatūrā pamatota doma par to, ka “tiesības ir indivīdu gribas brīvības izpausme.”

…