Menedžments ir darbību komplekss, ieskaitot plānošanas, organizēšanas, koordinēšanas, motivēšanas un kontroles procesu, kas vērsts uz organizācijas un tās darbinieku, materiālu, finanšu un informācijas resursu sekmīgu izmantošanu, lai sasniegtu organizācijas mērķus.
Plānošanas funkcija – atbild uz 4 jaut.*kas*kā*kam*kad(laika faktors)
Galvenais - organizācijas mērķu noteikšana un sasniegšana
Organizēšanas funkcija – jānodrošina resursi plāna izpildei, darba sadalīšana proporcionālās daļās, organizācijas struktūras izveidošana, kas atbilst mērķiem.
Koordinēšanas funkcija – ikdienas vadīšana darba procesā. Atbild par plāna izpildi. Savas ietekmes un komunikācijas izmantošana mērķu sasniegšanai.
Motivēšanas funkcija – jāizpēta cilvēku vajadzības un gaidas, cilv. Vajadzības ir bezgalīgas. Dažādu stimulu izmantošana, lai motivētu cilvēkus sasniegt nospraustos mērķus atbilstoši organizācijas interesēm. (ēzelis, burkāns)
Atbild par to, lai darbinieki būtu ieinteresēti un vēlētos izpildīt uzdoto.
Kontroles funkcija – kontroles sistēmas izveidošana un ievērošana.
1.augstākais –kooperatīvais, neliela administrācijas grupa, kas kontrolē organizācijas darbību. (direktors). Liels vēriens un atbildība. Atbild par organizācijas attīstību, uzplaukumu.
2. vidējais – biznesa, liela vadītāju grupa, kas darbojas starp zemāko un augstāko slāni. (apakšnozaru vadītāji) Kontrolē zemāko darbību, gatavo informāciju augšējam līmenim. Atbild par tekošā darba organizēšanu. Atbild par darba rezultātu.
3. Zemākais – funkcionālais, vislielākā grupa, kas kontrolē un koordinē darbiniekus, kuri nav vadītāji. (vidējā, zemākā līmeņa vadītāji) Kontrolē ražošanas uzdevumu izpildi.…
Sniegtas atbildes uz menedžmenta un vadības teorijas biļetēm. Kopā 75. Izstrādāts augstkolai. Izmantoti lekciju pieraksti un V.Praudes un J.Beļčikova grāmata "Menedžments" Piemērs. 16.Komunikācijas veidi organizācijās Informācijas virzieni komunikācijas teorijās : 1.Vertikālā komunikācija ir informācijas plūsmas virzīšana augšup vai lejup (starp dažādu līmeņu vadītājiem un padotajiem) atbilstoši izveidotajai organizācijas struktūrai. Lejupejoša komunikācija. No priekšnieka pie padotā. Šādu komunikāciju iedala: - Rīkojumi informē kas, kā un kad jādara. - Informācija, kas paredzēta, lai palielinātu nodaļas uzdevumu sapratni attiecībā uz citiem organizācijas uzdevumiem. - Informācija par organizācijas stratēģiju, rīcību, praksi un notikumiem. - Informācija par mērķiem. - Informācija par darba izpildīšanu; Augšupejoša komunikācija nodrošina atgriezenisku kanālu, pa kuru pie nosūtītāja atgriežas noteikta informācija. Šādu informāciju iedala: - Informācija par darbiniekiem, viņu darbību un problēmām - Informācija par citiem grupas locekļiem, viņu darbību un problēmām - Informācija par to, kas jāpaveic un kā to izdarīt. 2. Horizontālā komunikācija ir informācijas plūsmas virzīšana sānis, dodot iespēju atsevišķām vienībām savstarpēji sastrādāties bez vajadzības sekot augšup un lejup esošajām komunikācijām. Lietojot horizontālo komunikāciju, var īstenot daudzus mērķus. Piem., veikt koordinēšanu starp organizācijas partneriem. Komunikācijas tīklu veidi organizācijās: ritenis, Y, virkne, aplis, visi kanāli. Neformālie komunikācijas tīklu veidi: tenku virkne, ķekarveidu virkne.
