1838. gada 28. jūnijā Vidzemes landtāgs nolēma atvērt skolotāju semināru Valmierā.
1839. gada 11.jūlijā landdrātu kolēģija landtāga uzdevumā apstiprināja mācītāja F. Valtera priekšlikumu par Vidzemes draudzes skolu skolotāju semināra atvēršanu Valmieras draudzes namā.
1839. Gada 10. novembrī tiek atvērts seminārs Valmieras tuvumā Vidzemes guberņas latviešu daļai. Jaunās mācību iestādes uzdevums bija sagatavot draudzes skolas skolotājus, kas galvenokārt darbotos kā mācītāju palīgi un ērģelnieki. Seminārā uzņēma jauniešus, kas izrādīja interesi par bērnu audzināšanu un tautas izglītošanu, kuriem bija muzikālas dotības un laba fiziskā attīstība.
Seminārā ieskaitīja 8 semināristus. Mācību valoda seminārā bija vācu valoda. Kut gan valdīja uzskats, ka latviešiem nav vajadzīgas vairāk zināšanu, kā vienīgi prast lasīt, rakstīt, nedaudz rēķināt. Muižniecības mērķis bija atturēt latviešus no vāciskās izglītības.…
